Šis raksts zināmā mērā ir turpinājums autora iepriekš publicētajam rakstam žurnālā "Jurista Vārds".1 Attiecīgi šajā rakstā netiks aplūkots sporta tiesību jēdziens, kā arī vispārējais konvencionālais regulējums sporta tiesībās. Jāuzsver, ka sporta tiesības kā tiesību nozare turpina attīstīties, un jau šobrīd var polemizēt, ka tās pamazām zaudē savu lex ferenda statusu.2 Sports kā biznesa nozare turpina būt ietekmīgs spēlētājs pasaules tirgū. Tiek prognozēts, ka tikai Ziemeļamerikā līdz 2019. gadam sporta industrijas apgrozījums sasniegs 79,5 miljardus dolāru.3 Tiek uzskatīts, ka sporta tirgus sastāda 2 % no visas pasaules iekšzemes kopprodukta, kas, piemēram, attīstītajās valstīs apsteigtu tekstila un metālrūpniecību.4 Attiecīgi sporta tiesību tālākas izpētes veikšana varētu būt ekonomiski nozīmīga.
Šajā rakstā autors sīkāk izvērtēs sporta tiesību aspektu, kas saistīts ar sporta azartspēļu tiesisko regulējumu. Autora ieskatā, tieši šis jautājums, vērtējot sporta ekonomisko nozīmību, uzskatāms par visaktuālāko jautājumu sporta tiesībās pasaulē. Gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā (turpmāk – ES) pašlaik saistībā ar sporta azartspēļu tiesisko regulējumu pastāv gan teorētiskas, gan praktiskas problemas ieviest Eiropas Padomes Konvenciju pret manipulācijām ar sporta sacensībām5 (turpmāk – Manipulāciju konvencija). Tāpat atsevišķi tiks izvērtēti jautājumi, kas saistīti ar sporta azartspēļu reklāmu publiskajā telpā, jo pašreizējā situācija, autora ieskatā, ir pretrunā Latvijas tiesiskajam regulējumam.
I. Manipulāciju konvencijas ieviešana Latvijas un ES līmenī
1. Problemātika
1.1. Problemātika Latvijas līmenī
Manipulāciju konvencija ir starptautisks līgums, kura pamatmērķis ir apkarot sporta spēļu gaitas un rezultātu iznākumu ietekmēšanu. Minētā ietekmēšana tiek veikta, lai gūtu ienākumus sporta totalizatoros, jo zūd sporta spēļu neparedzamais raksturs. Papildus sporta integritātei zūd arī reklāmdevēju atbalsts, var tikt mazināta jaunatnes pievēršanās sportam, tiek veidots "melnais tirgus", lai legalizētu noziedzīgi iegūtus līdzekļus un tamlīdzīgi.6 Attiecīgi sporta azartspēles tiek izmantotas kā līdzeklis, lai gūtu nelikumīgus ienākumus, vienlaikus apdraudot arī citas sabiedrībai svarīgas intereses.
Vispārīgi Latvija attiecībā uz Manipulāciju konvencijas ieviešanu uzskatāma par vienu no pozitīvajiem piemēriem. Proti, jau pirms Manipulāciju konvencijas parakstīšanas un ratificēšanas ir veikti pasākumi, kas izriet no Manipulāciju konvencijā ietvertā regulējuma. Proti, 2016. gada 1. martā stājās spēkā grozījumi Krimināllikumā,7 to papildinot ar 212.1 pantu, kas paredz kriminālatbildību par manipulācijām ar sporta sacensībām, kas, cita starpā, izriet no Manipulāciju konvencijas 15. panta.
Minētie pasākumi bija iemesls tam, ka Latvija tika vērtēta Eiropas Padomes projekta Keep Crime out of Sport (KCOOS) ietvaros.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
