Annas pirmajā tikšanās reizē ar zvērinātu advokātu (advokātu), saruna bija ļoti patīkama un uz sadarbību vērsta. Taču pēc pirmās tiesas sēdes, kas bija par pierādījumu nodrošināšanu pirms prasības celšanas un pirmā acu kontakta ar pretējo pusi, advokāta attieksme vairs neliecināja par vēlmi sniegt juridisko palīdzību tā, kā to nosaka likums. Anna ievēroja, ka brīžos, kad saruna skar pretējo pusi, advokāts uzgriež muguru. Annu pārņēma sajūtas, ka kaut kas tiek slēpts, un viņa spilgti atcerējās dienu, kad, nākot ārā no advokāta biroja, tajā iekšā gāja pretējās puses pārstāvis. Toreiz Anna neticēja savām acīm, jo strādāt par labu pretējai pusei ir aizliegts ar likumu, taču notikumi un turpmākā advokāta rīcība pārliecināja Annu par pretējo. Kaut arī vēlāk, taču patiesība izgaismojās un šobrīd pavisam skaidri jaušams, ka advokātam jau pirms tiesas bija zināms, ka pretējā puse tiesā iesniegs viltotu pierādījumu un liecinieki sniegs nepatiesas liecības, tāpēc advokāts ar savu klātbūtni vairs bija tikai marionete, kura darīja visu, lai pretējā puse lietā uzvarētu. Tā arī notika. Viltoto pierādījumu advokāts lūdza pievienot lietai. Tas tur atrodas joprojām. Šī lieta Annas prasībā tika izskatīta pati pirmā un ir saistīta ar visām nākamajām lietām, tāpēc, atsaucoties uz pirmo lietu, arī visas nākamās lietas tiek pakļautas neveiksmei. Par viltoto pierādījumu un to, ka tiesa, Valsts policija un Prokuratūra neuzsāk kriminālprocesu, autore rakstīja 2017. gada 12. maija esejā “Pierādījums kā mākslas darbs”.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Advokatūras likumu, advokātam ar klientu jāslēdz vienošanās, kas kalpo par pamatu juridiskās palīdzības sniegšanai un samaksas iekasēšanai. Anna, zinot šo normatīvo regulējumu un atceroties, ka advokāts nenoslēdza vienošanos, taču iekasēja samaksu par (ne)veikto juridisko palīdzību, caur Latvijas Zvērinātu advokātu padomi izprasīja vienošanos. Saņemtais dokuments izraisīja izbrīnu, jo to Annas vietā bija parakstījusi kāda cita persona.

Aizdomas radīja apstāklis, ka nekavējoties tika uzsākts kriminālprocess. Uz iepriekšējiem iesniegumiem par vairākiem izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem Annas lietās, kriminālprocesi netika ierosināti. Taču uzsāktais kriminālprocess par Annas paraksta viltošanu ātri tika izbeigts, jo ekspertīzē netika konstatēts Annas paraksta viltojums pēc atbildes sniegšanas uz pirmo no diviem ekspertiem uzdotajiem jautājumiem. Gūstot pārliecību par pirmo jautājumu, atbildi uz otro jautājumu eksperti nemaz necentās noskaidrot. Nekavējoties tika uzsākts kriminālprocess pret Annu par apzināti nepatiesu ziņojumu par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu nolūkā panākt kriminālprocesa uzsākšanu pret noteiktu personu. Iespējams, ka šādā veidā advokāts kopīgi ar Valsts policiju un Prokuratūru īstenoja atriebību. Anna izbaudīja gandrīz visus kriminālprocesuālos statusus, un kā aizdomās turētai pirms lietas virzīšanas uz tiesu prokurore izteica draudus un spieda atzīties, ka Anna pati parakstījusies vienošanās kartītē ar advokātu, tikai vēlāk par to piemirsusi. Anna ļoti labi atcerējās, ka nekad nav parakstījusies šādā dokumentā, un tāpēc iet pret savu sirdsapziņu bija morāli aizskaroši. Prokurores paceltā balss, spiediena izdarīšana un draudu izteikšana ģimenei, salauza Annu. Prokurore lietu izbeidza, taču Anna turpināja noskaidrot patiesību un pati iesniedza dokumentus ekspertīzei. Ekspertīzes slēdziens – parakstu vienošanas kartītē nav veikusi Anna, bet, iespējams, kāda cita persona. 

Aptraipot Annas reputāciju un iedarbojoties uz Annas psihi, Valsts policija un Prokuratūra pasargāja tiesu sistēmai piederīgo advokātu no kriminālatbildības. 

Domāju un ceru, ka vairumam personu, kuras kaut kādu iemeslu dēļ nonākušas kriminālatbildības tuvumā, taču no tās izdevies izsprukt, to apzinās, novērtē un pieņem sevī iekšēju lēmumu – nekad vairs. Izsprukšana no atbildības ir kā avanss nākotnei dzīvot likumpaklausīgi. Nenovērtējot šo iespēju, tiek nonivelētas tiesībsargājošo iestāžu rūpes, ieguldītais darbs personas pasargāšanā un nelietderīgi tērēti resursi no nodokļu maksātāju maciņiem.

Annas tiesvedības turpinās, un par lielu pārsteigumu vienā civillietā pretējā puse iesniedza paskaidrojumu, kura saturs liecina, ka to sastādījis advokāts un atsaucies tieši uz tiem pierādījumiem, kas tika izmantoti Annas pirmajā civillietā, kad advokāts darbojās abās pusēs. Paskaidrojums ir pretrunu pilns. Tajā norādīti konkrēti pierādījumi, to datumi, numuri, tie ir pat citēti un vienlaikus tie tiek izprasīti no citām lietām, jo norādīts, ka pierādījumi neatrodas atbildētāja rīcībā. Protams, tie nemaz nevar atrasties atbildētāja rīcībā, jo tie ir advokāta rīcībā saglabājušies vēl no iepriekšējās lietas un nav atdoti atpakaļ. Pierādījumi, kas sākotnēji nonāca advokāta rīcībā sniedzot Annai juridisko palīdzību, tagad tiek izmantoti, sniedzot palīdzību citai personai pret Annu. Pierādījumu iegūšanas un paskaidrojuma sastādīšanas likumību, lai vērtē tiesa. Taču ikviens pierādījums satur personas datus, tāpēc aprakstīto apstākļu vērtējumu dos fizisko personu datu aizsardzības uzraudzību īstenojošā iestāde – Datu valsts inspekcija (DVI). 

DVI pārbaudē, kas aprobežojās ar paskaidrojuma pieprasīšanu no atbildētājas, noskaidroja, ka atbildētājai nav juridisku zināšanu un tāpēc viņa paskaidrojuma sastādīšanai vērsusies pie advokāta, tādējādi īstenojot Satversmes 92. pantā noteiktās tiesības uz advokāta palīdzību. DVI norāda, ka atbildētāja, pieaicinot advokātu juridiskās palīdzības sniegšanai, ir izmantojusi savas Satversmē noteiktās tiesības uz advokāta palīdzību, savukārt advokāts, gatavojot paskaidrojumu, veica Annas personas datu apstrādi saskaņā ar Latvijas Republikas Advokatūras likuma 48. panta pirmās daļas nosacījumiem. Minētais likums nosaka, ka advokāts ir tiesīgs aizstāvēt un pārstāvēt juridisko palīdzību lūgušo personu un tās tiesības un likumiskās intereses visās tiesās, prokuratūrās un pirmstiesas izmeklēšanas iestādēs, kā arī visās valsts un pašvaldību institūcijās, kā arī citās iestādēs, organizācijās un uzņēmējsabiedrībās (uzņēmumos). 

DVI norāda, ka pārbaudi ir pabeigusi.

Nesniedzot konkrētu vērtējumu, DVI atbilde liek saprast, ka advokāta darbība tiek attaisnota. Tā netiek vērtēta kopsakarā ar Satversmes 96. pantā noteiktajām tiesībām uz privātās, ģimenes dzīves un korespondences neaizskaramību, Advokatūras likuma 67. pantā noteikto, ka zvērināts advokāts nedrīkst izpaust sava pilnvardevēja noslēpumus ne tikai lietas vešanas laikā, bet arī pēc atbrīvošanas no lietas vešanas vai pēc lietas pabeigšanas. Viņam jānodrošina šo prasību ievērošana arī sava personāla darbā u.c. Nepiemērojot atbilstošu normatīvo regulējumu, neņemot vērā, ka atbildētājai nav juridisku zināšanu, taču paļaujoties uz atbildētājas rakstīto kā vienīgo likumīgo patiesību, DVI nonāca pie nepamatota slēdziena, kas konfliktē ar normatīvajiem aktiem un rada draudus mūsu visu personas datu aizsardzībai un liek aizdomāties par DVI nozīmīgumu, lomu un vietu sabiedrībā.

Izsprukšana no soda, viltojot Annas parakstu vienošanās kartītē, nodrošināja advokāta nesodāmību un pavēra ceļu jaunam likumpārkāpumam, kuru DVI tīši vai aiz neuzmanības nevēlas saskatīt. 

Neskatoties uz to, ka advokāta konfidencialitātes pienākums pret klientu laikā nav ierobežots un pakļauts noilguma ietekmei, ar šādu attieksmi DVI ir pateikusi, ka advokāts civillietas materiālus, kas iegūti no viena klienta, ir tiesīgs izmantot citās civillietās, tajā skaitā pret bijušo klientu, un tādējādi netiek uzskatīts, ka tiek veikta prettiesiska personas datu apstrāde.

Apšaubāmi, vai DVI darbinieki spēj iedomāties sevi Annas vietā un izjust tos aizskārumus un sāpes, kas jāpiedzīvo no varu īstenojošu amatpersonu veiktajām darbībām un aplamajiem slēdzieniem.

Valsts kontrole jau 2015. gadā veica pārbaudi DVI par papildu finansējuma 314 330 eiro izlietojumu un konstatēja, ka nav izstrādātas un ieviestas konkrētas procedūras pārbaužu veikšanai, lai ievērotu labas pārvaldības principus.*

Pamatojoties uz iepriekš aprakstīto, autore apšauba, vai uz šodienu DVI tā ir izstrādāta.

* Valsts kontrole: trūkumi Datu valsts inspekcijas iekšējās kontroles sistēmā rada bažas par efektīvu un tiesisku līdzekļu izlietošanu”. Jurista Vārds, 30.05.2016. Pieejams: http://www.juristavards.lv/zinas/268701-bvalstsb-kontrole-trukumi-bdatu-valstsb-inspekcijas-ieksejas-kontroles-sistema-rada-bazas-par-efektivu-un-tiesisku-lidzeklu-izlietosanu/ [aplūkots 10.10.2017.].