Ikdienas darbu ritums, kā arī fakts, ka ne visiem sabiedrības locekļiem piemīt ķēriens uz normatīvo aktu satura izzināšanu, prasmīgu sadarbību ar valsts iestādēm, dokumentācijas kārtošanu un birokrātijas šķēršļu pārvarēšanu, praksē rada ne mazums neskaidrību un vilšanos. Īpaši tas attiecas uz gadījumiem, kad kāda procesa regulējums vai vispār informācija par to, ka šāds regulējums pastāv, no valsts iestāžu puses netiek pasniegts skaidrā, vienkāršā veidā un vispārpieejami, maksimāli pievēršoties informācijas saņēmēju faktiskām iespējām uzzināt, kā rīkoties konkrētās situācijās.

Viena no šādām "neziņas pozīcijām" ir valsts un pašvaldību piedāvātie atvieglojumi (nodokļu, maksas utt.), kuru faktiskā saņemšana ir atkarīga no pašas personas vai organizācijas aktivitātes un jo īpaši informētības par šāda atvieglojuma saņemšanas nosacījumiem. Viens šāds piemērs ir jau vairākus gadus pastāvošā iespēja biedrībai vai nodibinājumam, kas saņēmis sabiedriskā labuma organizācijas statusu, saņemt pilnīgu nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu par tam piederošām ēkām un inženierbūvēm.

Sabiedriskā labuma organizāciju likuma formulējums ir lakonisks un skaidrs, proti, sabiedriskā labuma organizācijai ir tiesības saņemt likumos noteiktos nodokļu atvieglojumus, un tai ir citas likumā noteiktās tiesības (4. panta pirmā daļa). To, kā konkrēti biedrībai vai nodibinājumam jārīkojas, lai saņemtu nodokļu atvieglojumus, lielākā daļa acīmredzot noskaidro pati, bet dažas nevalstiskās organizācijas, kuru biedru kapacitāte ir orientēta tikai uz sabiedriskā labuma īstenošanu praksē un mazāk uz dažādu birokrātisku procedūru kārtošanu, par to diemžēl uzzina post factum, kad tiek saņemts nodokļa maksājuma paziņojums. Kādā Latvijas reģionā pašvaldība tās teritorijā esošajai sabiedriskā labuma organizācijai šajā gadā sagādāja pārsteigumu, nosūtot pilnu aprēķinu par nekustamā īpašuma nodokli par vairākiem gadiem. Acīmredzot tikai pēc ilgāka laika pati pašvaldība konstatēja, ka vispārzināmā biedrība, kura aktīvi strādā kā sabiedriskā labuma organizācija, nemaz nav uzskaitīta Ministru kabineta rīkojumā "Par biedrībai un nodibinājumam piederošajām ēkām vai inženierbūvēm, kas netiek apliktas ar nekustamā īpašuma nodokli", kurā tiek konkrēti minēti visi tie īpašumi, kam pienākas atbrīvojums no nekustamā īpašuma nodokļa.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, lai varētu izmantot tiesības piemērot nodokļa atvieglojumu un pretendēt uz ēkas vai inženierbūves iekļaušanu Ministru kabineta rīkojumā, biedrība, kurai pieder kritērijiem atbilstoša ēka vai inženierbūve, līdz taksācijas gada 31. janvārim iesniedz Finanšu ministrijā rakstisku iesniegumu. Konkrētajā gadījumā nevalstiskā organizācija, par šādu kārtību nezinot, nebija nosūtījusi Finanšu ministrijai iesniegumu, kā arī pašvaldība nebija vairākus gadus piestādījusi rēķinu par nekustamā īpašuma nodokli.

Dažkārt var rasties retorisks jautājums, kāpēc gan valsts institūcijas nevarētu automātiski piešķirt atlaides vai atvieglojumus, ja tās rīcībā ir visa nepieciešamā informācija. Tiesību sociologi atbildētu, ka papildus birokrātiska sloga uzlikšana personai parasti rezultējas apstāklī, ka ne visi 100 %, kam pienākas atlaides vai atvieglojumi, to arī izmantos. Atvieglojums, kas netiek piešķirts automātiski, savā ziņā rada ekonomiju valsts aparātam uz to rēķina, kas neizmanto doto iespēju.