12. Decembris 2017 /NR. 51 (1005)
Skaidrojumi. Viedokļi
Pašvaldību pieteikumu izvērtēšana Satversmes tiesā
Mg. iur.
Baiba Bakmane
Satversmes tiesas tiesneša palīdze 
Mg. iur.
Sandijs Statkus
Satversmes tiesas padomnieks 

Pēdējo gadu laikā pašvaldību domes (turpmāk – pašvaldības) Satversmes tiesā ir iesniegušas vairākus pieteikumus. Tajos lūgts tiesai sniegt savu vērtējumu par visdažādākajiem tiesību jautājumiem – gan tādiem, kuri ir vairāk svarīgi tieši konkrētā pieteikuma iesniedzējai, gan tādiem, kuri ir nozīmīgi arī sabiedrībai kopumā.

Pie pirmās grupas nosacīti varētu pieskaitīt pieteikumus, kuri attiecas uz Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumā regulētajiem jautājumiem,1 kā arī lielāko daļu pieteikumu, kad Ministru kabineta pilnvarotais ministrs ar rīkojumu (turpmāk – ministra rīkojums) ir apturējis konkrētas pašvaldības saistošo noteikumu normu darbību.2 Savukārt pie otrās grupas nosacīti varētu pieskaitīt pieteikumus, kuros skarti jautājumi par pedagogu atlīdzību pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs,3 Ministru kabineta noteikto izglītojamo minimālo skaitu 10.–12. klasē,4 kā arī sabiedriskā transporta lietošanas atvieglojumiem Rīgas pilsētā ārkārtas meteoroloģisko apstākļu iestāšanās gadījumā.5

Vairumā gadījumu par kopumā deviņiem pašvaldību pieteikumiem, kas iesniegti pēc 2010. gada 1. janvāra, Satversmes tiesas kolēģijas (turpmāk – kolēģijas) ir pieņēmušas lēmumus par atteikšanos ierosināt lietu, norādot uz pieteikumu neatbilstību Satversmes tiesas likuma prasībām. Un tikai par diviem šajā laikā iesniegtajiem pašvaldību pieteikumiem kolēģijas ir pieņēmušas lēmumus par lietu ierosināšanu.6 Tas liecina, ka pat salīdzinoši lielas pašvaldības neizbēgami saskaras ar grūtībām sagatavot un iesniegt tādu pieteikumu, kas atbilstu visām Satversmes tiesas likumā noteiktajām prasībām lietas ierosināšanai.

Līdz ar to būtu lietderīgi pēc iespējas vienuviet apkopot un analizēt gan Satversmes tiesas likumā noteiktās prasības pašvaldības pieteikumam, gan arī kolēģiju pēdējo gadu praksi, vērtējot šādus pieteikumus un piemērojot attiecīgās likuma normas.

 

I. Vispārīgas piezīmes par pašvaldības pieteikuma izvērtēšanas kritērijiem

Lemjot par lietas ierosināšanu pēc pašvaldības domes pieteikuma, kolēģija atbilstoši Satversmes tiesas likuma 20. panta piektajai daļai izvērtē, vai:

  1. lieta ir piekritīga Satversmes tiesai;

  2. iesniedzējs ir tiesīgs iesniegt pieteikumu;

  3. pieteikums atbilst likuma 18.–19. panta prasībām;

  4. pieteikums iesniegts par jau izspriestu prasījumu;

  5. pieteikumā ietvertais juridiskais pamatojums vai faktisko apstākļu izklāsts pēc būtības ir mainījies salīdzinājumā ar iepriekš iesniegto pieteikumu, par kuru lēmusi kolēģija.7

Kopš 2010. gada 1. janvāra kolēģijas nav pieņēmušas nevienu lēmumu par atteikšanos ierosināt lietu pēc pašvaldības pieteikuma, atsaucoties uz Satversmes tiesas likuma 20. panta piektās daļas 1., 2., 4. vai 5. punktu. Līdz ar to par šo normu iespējamo piemērošanu pašvaldības pieteikumam tiks sniegti vien vispārīga rakstura apsvērumi. Savukārt to sīkākai paskaidrošanai tiks minēti tādi kolēģiju prakses piemēri, kad pieteikumu iesniedzis cits Satversmes tiesas likuma 17. panta pirmajā daļā minētais pieteikuma subjekts. Turpretim plašāka analīze par šā likuma 20. panta piektās daļas 3. punkta piemērošanu attiecībā uz pašvaldības pieteikumu tiks sniegta raksta sadaļā "Pašvaldības pieteikums par tiesību normas atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normai".

Lietas piekritība Satversmes tiesai

Satversmes tiesas kompetenci nosaka Latvijas Republikas Satversme (turpmāk – Satversme) un Satversmes tiesas likums. Šī kompetence izsmeļoši ir uzskaitīta minētā likuma 16. pantā. Tas nozīmē, ka arī pašvaldība savā pieteikumā Satversmes tiesai nav tiesīga ietvert tādu prasījumu, kas nav regulēts minētajā normā. Kā piemērus prasījumam, kas atbilstoši tiesas un kolēģiju praksei neietilpst tiesas kompetencē, varētu minēt: Satversmes normu skaidrojuma sniegšana, ciktāl tas nav saistīts ar tādas lietas izspriešanu, kas ierosināta par Satversmes tiesai piekritīgu prasījumu;8 vispārējās jurisdikcijas tiesas nolēmuma tiesiskuma izvērtēšana;9 pienākuma uzlikšana likumdevējam pieņemt konkrēta satura tiesību normu;10 tāda Saeimas lēmuma izvērtēšana, ar kuru noraidīts likuma grozījumu projekts;11 tiesību piemērotāja veiktas tiesību normas interpretācijas un piemērošanas pārvērtēšana;12 vienāda juridiskā spēka tiesību normu (aktu) savstarpējās atbilstības izvērtēšana;13 pienākuma uzlikšana valsts pārvaldes iestādei neatcelt iepriekš pieņemtu lēmumu;14 pašvaldības izdota iekšējā normatīvā akta atbilstības izvērtēšana augstāka juridiskā spēka tiesību normām;15 zemesgrāmatu akta tiesiskuma izvērtēšana;16 komersanta akciju atpirkšanas galīgā piedāvājuma spēkā esamības izvērtēšana.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Satversme 100: Atver Satversmi
Satversme: Esejas
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Satversmes tiesas likums
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties