Pie pirmās grupas nosacīti varētu pieskaitīt pieteikumus, kuri attiecas uz Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumā regulētajiem jautājumiem,¹ kā arī lielāko daļu pieteikumu, kad Ministru kabineta pilnvarotais ministrs ar rīkojumu (turpmāk – ministra rīkojums) ir apturējis konkrētas pašvaldības saistošo noteikumu normu darbību.² Savukārt pie otrās grupas nosacīti varētu pieskaitīt pieteikumus, kuros skarti jautājumi par pedagogu atlīdzību pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs,³ Ministru kabineta noteikto izglītojamo minimālo skaitu 10.–12. klasē,⁴ kā arī sabiedriskā transporta lietošanas atvieglojumiem Rīgas pilsētā ārkārtas meteoroloģisko apstākļu iestāšanās gadījumā.⁵

Vairumā gadījumu par kopumā deviņiem pašvaldību pieteikumiem, kas iesniegti pēc 2010. gada 1. janvāra, Satversmes tiesas kolēģijas (turpmāk – kolēģijas) ir pieņēmušas lēmumus par atteikšanos ierosināt lietu, norādot uz pieteikumu neatbilstību Satversmes tiesas likuma prasībām. Un tikai par diviem šajā laikā iesniegtajiem pašvaldību pieteikumiem kolēģijas ir pieņēmušas lēmumus par lietu ierosināšanu.⁶ Tas liecina, ka pat salīdzinoši lielas pašvaldības neizbēgami saskaras ar grūtībām sagatavot un iesniegt tādu pieteikumu, kas atbilstu visām Satversmes tiesas likumā noteiktajām prasībām lietas ierosināšanai.

Līdz ar to būtu lietderīgi pēc iespējas vienuviet apkopot un analizēt gan Satversmes tiesas likumā noteiktās prasības pašvaldības pieteikumam, gan arī kolēģiju pēdējo gadu praksi, vērtējot šādus pieteikumus un piemērojot attiecīgās likuma normas.

I. Vispārīgas piezīmes par pašvaldības pieteikuma izvērtēšanas kritērijiem

Lemjot par lietas ierosināšanu pēc pašvaldības domes pieteikuma, kolēģija atbilstoši Satversmes tiesas likuma 20. panta piektajai daļai izvērtē, vai:

1. lieta ir piekritīga Satversmes tiesai;

2. iesniedzējs ir tiesīgs iesniegt pieteikumu;

3. pieteikums atbilst likuma 18.–19. panta prasībām;

4. pieteikums iesniegts par jau izspriestu prasījumu;

5. pieteikumā ietvertais juridiskais pamatojums vai faktisko apstākļu izklāsts pēc būtības ir mainījies salīdzinājumā ar iepriekš iesniegto pieteikumu, par kuru lēmusi kolēģija.⁷

Kopš 2010. gada 1. janvāra kolēģijas nav pieņēmušas nevienu lēmumu par atteikšanos ierosināt lietu pēc pašvaldības pieteikuma, atsaucoties uz Satversmes tiesas likuma 20. panta piektās daļas 1., 2., 4. vai 5. punktu. Līdz ar to par šo normu iespējamo piemērošanu pašvaldības pieteikumam tiks sniegti vien vispārīga rakstura apsvērumi. Savukārt to sīkākai paskaidrošanai tiks minēti tādi kolēģiju prakses piemēri, kad pieteikumu iesniedzis cits Satversmes tiesas likuma 17. panta pirmajā daļā minētais pieteikuma subjekts. Turpretim plašāka analīze par šā likuma 20. panta piektās daļas 3. punkta piemērošanu attiecībā uz pašvaldības pieteikumu tiks sniegta raksta sadaļā "Pašvaldības pieteikums par tiesību normas atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normai".

Lietas piekritība Satversmes tiesai

Satversmes tiesas kompetenci nosaka Latvijas Republikas Satversme (turpmāk – Satversme) un Satversmes tiesas likums. Šī kompetence izsmeļoši ir uzskaitīta minētā likuma 16. pantā. Tas nozīmē, ka arī pašvaldība savā pieteikumā Satversmes tiesai nav tiesīga ietvert tādu prasījumu, kas nav regulēts minētajā normā. Kā piemērus prasījumam, kas atbilstoši tiesas un kolēģiju praksei neietilpst tiesas kompetencē, varētu minēt: Satversmes normu skaidrojuma sniegšana, ciktāl tas nav saistīts ar tādas lietas izspriešanu, kas ierosināta par Satversmes tiesai piekritīgu prasījumu;⁸ vispārējās jurisdikcijas tiesas nolēmuma tiesiskuma izvērtēšana;⁹ pienākuma uzlikšana likumdevējam pieņemt konkrēta satura tiesību normu;¹⁰ tāda Saeimas lēmuma izvērtēšana, ar kuru noraidīts likuma grozījumu projekts;¹¹ tiesību piemērotāja veiktas tiesību normas interpretācijas un piemērošanas pārvērtēšana;¹² vienāda juridiskā spēka tiesību normu (aktu) savstarpējās atbilstības izvērtēšana;¹³ pienākuma uzlikšana valsts pārvaldes iestādei neatcelt iepriekš pieņemtu lēmumu;¹⁴ pašvaldības izdota iekšējā normatīvā akta atbilstības izvērtēšana augstāka juridiskā spēka tiesību normām;¹⁵ zemesgrāmatu akta tiesiskuma izvērtēšana;¹⁶ komersanta akciju atpirkšanas galīgā piedāvājuma spēkā esamības izvērtēšana.