30. Janvāris 2018 /NR. 5 (1011)
Informācija
Tieslietu padomē izskanējušais rosina izpētīt, nevis izmeklēt
33

Pagājušo pirmdien, 22. janvārī, izsludinātās Tieslietu padomes sēdes darba kārtībā bija iekļauts tikai viens apspriežamais jautājums – par publiskajā telpā izskanējušo maksātnespējas procesu tiesvedību kritisko vērtējumu. Neraugoties uz to, ka sēde ilga teju piecas stundas, kopīgi formulēta pozīcija un gala lēmums par turpmāko rīcību vēl nesekoja, jo sēdē tika izsludināts pārtraukums līdz 5. februārim. Atvēlētajā termiņā padomes locekļiem ir jāiesniedz juridiski korekts un reāli izpildāms priekšlikums, cik lielā mērā un kādā veidā būtu gūstama skaidrība par medijos kritiski atspoguļotajiem konkrētu tiesnešu nolēmumiem. Par to Tieslietu padome lems nākamreiz, taču jau arī aizvadītajā sēdē bija jaušama tieslietu sistēmai piederīgo attieksme pret notikušo un iezīmējās vairāki potenciālie rīcības virzieni.

Tiesneši paši aicina rīkoties

Pievēršoties 22. janvāra Tieslietu padomes sēdes būtībai, jāatgādina, ka 2017. gada 14. decembra Augstākās tiesas plēnumā tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs aicināja tiesnešus departamentos objektīvi izvērtēt situāciju, kad publiskajā telpā, balstoties uz plašsaziņas līdzekļu ziņoto, tiek apšaubīta tiesu sistēmas reputācija saistībā ar maksātnespējas procesu tiesvedībām. Vēl pagājušā gada izskaņā šim aicinājumam sekoja 14 Augstākās tiesas tiesnešu parakstīta Tieslietu padomei adresēta vēstule.1 Tajā Administratīvo lietu un Krimināllietu departamentu tiesneši atsaucās uz žurnālā "IR", sabiedriskās televīzijas raidījumā "Tieša runa" un TV3 raidījumā "Nekā personīga" izskanējušo žurnālistu pētījumu saistībā ar konkrētu tiesnešu izskatītajām maksātnespējas lietām, uzsverot: "Minētais pētījums ir balstīts uz konkrētu faktu analīzi, atklājot tiesnešu iespējamu profesionalitātes trūkumu, izskatot maksātnespējas lietas, un, no neiesaistītas personas skatpunkta raugoties, neizprotamus tiesnešu lēmumus. Žurnālistu izpētīto faktu analīzes rezultātā izdarītie secinājumi ir ārkārtīgi satraucoši tiesu varai kopumā. Minētā situācija ir radījusi tiesu varas reputācijas krīzi, kas vairo arvien lielāku neuzticību tiesu varai un līdz ar to valstij kopumā. Šādā situācijā tiesneši nevar būt pasīvi vērotāji."2

Ņemot vērā iepriekš minēto, vēstuli parakstījušie tiesneši Tieslietu padomei rosināja, pirmkārt, izveidot komisiju (darba grupu), tajā iekļaujot tiesnešus no Augstākās tiesas un apgabaltiesas, kas specializējušies maksātnespējas lietās, kā arī aicināt līdzdarboties tiesībzinātniekus.

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
33 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Tiesnesis
5. Februāris 2018 / 11:54
3
ATBILDĒT
Igaunijā likumā ir tieši ierakstīts, ka tiesnesis patstāvīgi organize savu darbu. Latvijā tas tieši noteikts nav, bet principa līmenī tiek atzīts. Skandināvijā un Igaunijā ir tiesneši, kuri dzīvo 100-400 km no savas tiesas mājas un ierodas tur tikai tad, kad nepieciešams. Ir 21.gadsimts galu galā.
Magone > Tiesnesis
5. Februāris 2018 / 12:12
3
ATBILDĒT
Labi, tad paskaidrojiet man, kas ir mainījies tiesību normās pēdējos 7 gados, ja jau pirms 7 gadiem, kad tiesneses "tika pieķertas" neesam tiesā darba laikā (iepriekš norādīju uz šo lietu), tad pret viņām Tieslietu ministrs ierosināja disciplinārlietu? Vai ir mainījušās tiesību normas vai ir mainījusies tiesību normu interpretācija? To es vēlos saprast.
Tiesnesis > Magone
5. Februāris 2018 / 12:24
2
ATBILDĒT
Tieslietu ministrs ir politiska figūra un kā politiskai figūrai reakcija uz sabiedrības viedokli viņam balstās uz nosacījuma refleksu. Tāpēc arī ierosināja disciplinārlietu.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 30
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties