27. Februāris 2018 /NR. 9 (1015)
Atsaucoties uz publicēto
Noilgums piespiedu nomas attiecībās komerctiesībās
9
Dr. iur.
Jānis Kārkliņš
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras asociētais profesors 

2017. gada 26. septembrī žurnālā "Jurista Vārds" tika publicēts cienījamās zvērinātas advokātes Artas Snipes raksts "Par saistības un prasības noilgumu saistībai, kas radusies uz likuma pamata",1 kurā argumentēts, ka komersanta prasījumi, kas izriet no piespiedu nomas attiecībām, noilgst desmit gadu laikā. Šī raksta mērķis ir sniegt citādu argumentētu skatījumu uz A. Snipes pausto nostāju. Šajā rakstā paustais autora viedoklis tika izklāstīts arī Latvijas Universitātes 76. starptautiskās konferences referātā ar tādu pašu nosaukumu.

Stājoties spēkā Komerclikuma2 (turpmāk – KCL) D daļai, spēkā stājās arī noteikumi par noilgumu komercdarījumos, saskaņā ar kuriem visi prasījumi, kas izriet no komercdarījumiem, noilgst trīs gadu laikā (KCL 406. p.). Tomēr it kā sākotnēji vienkāršais jautājums praksē rada atsevišķas neskaidrības. Jautājums ir gan par to, vai vienpusējos komercdarījumos, kuros komersants ir tikai viena puse, trīs gadu noilgums ir piemērojams arī nekomersantam, gan arī par to, vai komersanta tiesiskajās attiecībās, kuras radušās uz likuma pamata, ir piemērojams KCL 406. panta regulējums par trīs gadu noilguma termiņu. Raksta mērķis ir apskatīt otro jautājumu – par noilguma termiņu uz likuma pamata radītās saistību tiesībās, kuras formāli neatbilst komercdarījumam. Tieši saistībā ar pēdējo praksē ir aktuāls jautājums – vai piespiedu nomas attiecībās komersanta prasījumiem ir trīs vai Civillikumā3 (turpmāk – CL) noteiktais desmit gadu noilguma termiņš?

 

Prasījuma noilguma mērķis komerctiesībās

Lai atbildētu uz ievadā izvirzīto jautājumu, jāsāk ar noilguma institūta mērķa izzināšanu. Noilguma institūta jēga un mērķis saskatāms gan no publisko, gan privāto interešu aspekta. Publiskās intereses izpaužas tajā, ka noilguma institūts neļauj kreditoram savu prasījumu īstenot neierobežoti ilgā laika posmā.4 Šāds ierobežojums noteikts, vadoties no apsvērumiem, ka, jo ilgāt paiet laiks kopš prasījuma rašanās brīža, jo grūtāk ir parādniekam atspēkot iespējamā prasījuma nepamatotību, strīdīgumu. Iespēja prasīt novecojošu saistību izpildi, kuras tādējādi varētu tikt balstītas uz nepilnīgiem juridiskiem faktiem, satur bīstamību pareizam tiesisko attiecību noregulējumam un tātad arī drošai un noteiktai civiltiesiskai apgrozībai.5 Tādējādi noilguma termiņš ir noteikts, tai skaitā tiesiskās drošības un noteiktības interesēs,6 kas rezultējas stabilākā civiltiesiskā apgrozībā. Savukārt no privāto tiesību interešu skatpunkta noilguma institūts aizsargā parādnieku, tas ir noteikts parādnieka interesēs,7 kuram nav jābūt neierobežoti ilgā laika posmā saistītam ar prasījumu, kuru kreditors nav uzsācis īstenot. Noilguma regulējums no privāto interešu viedokļa tādējādi skar arī kreditoru, kurš zina, ka, lai saņemtu no parādnieka naudu, lietu, darbību vai atturēšanos no darbības, kurai ir mantiska vērtība (CL 1401. p.), ir aktīvi jādarbojas, jo pasivitāte noved pie prasījumu tiesību zaudēšanas. Līdz ar to noilguma regulējuma tiesībpolitiskais mērķis ir nodrošināt tiesisko attiecību stabilitāti un noteiktību noteiktā laika posmā (tiesisko attiecību mieru),8 novērst nenoteiktību mantiskajās attiecībās.9 Noilgums sabalansē kreditora intereses gūt apmierinājumu no parādnieka (saistību saistošā spēka princips) un parādnieka paļaušanos uz kreditora pasivitāti noteiktu laiku kā atteikšanos no savām prasījuma tiesībām (saistību terminētā spēka princips).

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
9 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Zemes īpašnieks
12. Marts 2018 / 12:41
2
ATBILDĒT
Esošie likumi nepilda savu funkciju pilnīgi kā rezultātā daudzi dzīvokļu īpašnieki izmanto svešu zemi bez maksas!
Savukārt daudziem zemes īpašniekiem parādu atgūšanas tiesas ceļā rada lielākus izdevumus par ienākumiem un rezultātā zemes īpašnieki nevar gūt nekādus ienākumus no sava zemes gabala, bet tikai cieš zaudsējumus maksājot zemes NĪN.
joma (būtība), nevis statuss
2. Marts 2018 / 13:23
0
ATBILDĒT
Autors uzsver, ka svaŗīga ir tieši joma (komerctiesiskā joma) un ir sekundāri, kas ir otra darījuma puse. Vai šo ideju nevar attīstīt? Kāpēc ir tik svarīgs ir tieši komersanta statuss. Vai loģiskāk un no tiesību sistēmas pareizāk nebūtu, ka tiešām vērtē jomu, nevis formālo statusu? Proti, ja abas puses ļoti labi apzinās, ka darījums ir saimnieciskās darbības veikšanai un abas puses ir profesionāļi, tad kāpēc pēc līdzības nevar atzīt, ka tā ir komerctiesību sfēra un piemērot 3 gadu noilgumu. Tagad iznāk, ka darījuma pusei ir jāvērtē, vai otrai pusei formāli ir piešķirts komersanta statuss.
Vēl globālāk - vai tā nebija kļūda komercdarījumu regulējumu attiecināt tikai un vienīgi uz komersantiem, nevis visiem profesionāļiem (ne patērētājiem). Diez vai kāds patērētājs pat iedomāsies noslēgt, piemēram, ekspedīcijas līgumu. Ja jau LU konferences laikā izskanēja ideja, ka visiem varētu paredzēt noilgumu 3 gadi, tad jāiet vēl solis uz priekšu un jāparedz, ka visiem (profesionāļiem/ne patērētājiem) vajag attiecināt visu komercdarījumu daļu.
MORĀLE
28. Februāris 2018 / 23:31
0
ATBILDĒT
Kad kāds apgāž tavu "doktrīnu" (sk. zemāk)
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 6
Satversme 100: Atver Satversmi
Satversme: Esejas
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
27. Februāris 2018 /NR. 9 (1015)
Faktiskais valdes loceklis
LASĪT E-ŽURNĀLU: Nr. 9 (1015)
VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Komerclikums
— likumi.lv —
Civillikums
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties