No 2018. gada 1. marta administratīvajās tiesībās ieviests jauns jēdziens "nemantiskais kaitējums", atsakoties no jēdzieniem "personiskais kaitējums" un "morālais kaitējums". Līdz šim Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā ietvertie personiskā un morālā kaitējuma jēdzieni pārklājās, tos nebija iespējams skaidri nošķirt, it sevišķi, ja fiziskā persona prasīja vienlaikus atlīdzināt gan personisko, gan morālo kaitējumu.1 Nemantiskā kaitējuma jēdziena ieviešana pilnveido atlīdzinājuma izpratni administratīvajās tiesībās un, cerams, atvieglos darbu iestādēm un tiesām, lemjot par atbilstīga atlīdzinājuma līdzekļiem. Lai arī izmaiņas nav revolucionāras, to pareiza izpratne ir svarīga, lai veidotu konvekventu praksi atbilstīga atlīdzinājuma noteikšanā.
Atbilstīga atlīdzinājuma veidi un to funkcijas
Satversmes 92. panta trešais teikums noteic: "Nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu." Satversmes tiesa ir atzinusi, ka Satversmes 92. panta trešais teikums, tāpat kā Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 13. pants un ANO Starptautiskā pakta par pilsoņu un politiskajām tiesībām 2. panta trešā daļa, paredz vispārēju tiesību aizsardzības garantiju.2 Minētajos konvencijas un pakta pantos lietots formulējums "efektīvs tiesiskās aizsardzības līdzeklis" (angl. – effective remedy), kas precīzāk izsaka arī Satversmes 92. panta trešā teikuma jēgu. Tātad jēdziens "atbilstīgs atlīdzinājums" pilnībā atbilst jēdzienam "efektīvs tiesiskās aizsardzības līdzeklis".3
Administratīvajās tiesībās atbilstīga atlīdzinājuma izpausmes ir daudzveidīgas; savā ziņā viss Administratīvā procesa likuma regulējums ir vērsts uz to, lai nodrošinātu personai atbilstīgu atlīdzinājumu jeb efektīvus tiesiskās aizsardzības līdzekļus pret valsts pārvaldes radītiem tiesību aizskārumiem. Satversmes 92. panta izpratnē atbilstīga atlīdzinājuma veidi var būt prettiesiska administratīva akta atcelšana, atzīšana par spēkā neesošu vai prettiesisku, faktiskās rīcības veikšana vai pārtraukšana, kā arī citi Administratīvā procesa likuma 184. pantā norādītie prasījumi, prettiesiska administratīvā akta izpildes seku novēršana, pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošana, rakstveida atvainošanās, atlīdzinājums naudā u.c. Tātad Satversmē noteiktā prasība pēc atbilstīga atlīdzinājuma var būt izpildīta ar to vien, ka prettiesisks administratīvais akts tiek atcelts vai atzīts par prettiesisku vai vispārinot – ka tiek apmierināts personas pamatprasījums.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
