Vai Baltkrievija kļūs par reģionālo augsto tehnoloģiju bāzes vietu? Nozarē strādājošie vadītāji un investori tā uzskata, un, arī aplūkojot The Wall Street Journal¹ un Financial Times² ziņas, ir redzama zināma interese par šo jautājumu. Pirms desmit gadiem radītā iespēja ir veicinājusi augsto tehnoloģiju R&D,³ kā arī komercializējamas programmatūras attīstību, ko pierāda tādi veiksmes stāsti kā EPAM, kura akcijas tagad ir nopērkamas publiskajā tirgū caur NASDAQ, Wargaming – viens no lielākajiem videospēļu veidotājiem un Viber – populāra ziņojumu apmaiņas lietotne. Tāpat minami vairāki mazi, taču spēcīgi jaunuzņēmumi – maps.me, AIMatter, kā arī MSQRD. Šie uzņēmumi pārdoti par vairākiem desmitiem miljonu ASV dolāru. Pircēju vidū bijuši nozares milži – Facebook, Google un Mail.ru. Jaunuzņēmumu kopienai tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība, jo tā ir aktīva un aptver plašus vietējās inženierijas talantus, kā rezultātā Baltkrievijas valdība ir pieņēmusi lēmumu dot nozarei papildu attīstības grūdienu, uzlabojot daudznacionālu informācijas tehnoloģiju uzņēmumu normatīvā regulējuma bāzi.

Augsto tehnoloģiju parka pirmsākumi (versija 1.0)

Kādā decembra pirmdienā valsts prezidents Aleksandrs Lukašenko pasniedza nozarei Ziemassvētku dāvanu, parakstot likumu par digitālo ekonomiku, radot vairākus jaunus noteikumus. Ar šo likumu notiek tālāka virzīšanās no padomju smagnējās ekonomikas mašinērijas uz modernu un decentralizētu digitālo ekonomiku.