Pagājušajā nedēļā pasaulē strauji attīstījās vairāki saistīti skandāli. Britu televīzija Chanel 4 pārraidīja slepeni nofilmētas sarunas, kurās atklājās metodes, ko demokrātisko procesu manipulācijai savu klientu interesēs izmanto starptautisks datu analīzes un stratēģiskās komunikācijas uzņēmums Cambridge Analytica (CA), kura pazīstamākie veikumi ir atbalsts Donalda Trampa prezidenta vēlēšanu un Brexit kampaņai (un tas arī likumsakarīgi, jo uzņēmums pieder ultrakonservatīvā ASV investora Roberta Mersera (Robert Mercer) ģimenei).

Ar CA saistīta arī informācija, ka sociālais tīkls Facebook pieļāvis tā lietotāju privāto datu neatļautu izmantošanu. Piesedzoties ar it kā akadēmisku pētniecību, divi eksperti tā paša CA uzdevumā piekļuvuši vismaz pie 50 miljoniem Facebook kontu un analizējuši to lietotāju profilus, un, visticamāk, šī informācija vēlāk izmantota, lai pārliecinātu svārstīgos vēlētājus par labu Trampa kandidatūrai (asumiņu situācijai piešķir fakts, ka viens no šiem "zinātniekiem" kampaņas laikā vairākkārt ceļojis uz Maskavu).

Chanel 4 nofilmētās sarunas, kurās CA amatpersonas par viņu darba metodēm iztaujā kāds "it kā klients" no Šrilankas, kurš arī gribētu ietekmēt vēlēšanas savā valstī, ir patiešām aizraujošas (raidījumi ir brīvi pieejami internetā). Pazīstamā spiegu trilleru autora Džona Lekarē (John le Carré) cienītājiem varētu likties, ka tā ir kāda romāna ekranizācija – ar tik pārliecinošu stilu CA vadītāji "šrilankietim" klāj vaļā savas darba metodes, kas sevi jau esot pierādījušas praksē vairākās valstīs. Gan senas kā pasaule (politiķu uzpirkšana ar piedāvājumiem, kas ir "pārāk labi, lai būtu reāli", ievilināšana "ukraiņu meiteņu" apskāvienos un sekojoša šantažēšana utt.), gan mūsdienīgas jeb digitālas (viltus ziņu un mājaslapu radīšana, informācijas vētras internetā u.tml.).

Tostarp viens no polittehnologiem potenciālajam klientam klāsta, ka, uzrunājot vēlētājus, ir svarīgi noskaidrot viņu "psihogrāfisko profilu", lai pēc tam varētu ietekmēt tos, izmantojot viņu "bailes un cerības", jo uzrunāt cilvēkus ar racionāliem argumentiem neesot lielas jēgas. Šis "psihogrāfiskais profils" tiek konstruēts, analizējot personas uzvedību un informāciju digitālajā vidē – draugus, nodarbošanos, izglītību, ģimenes stāvokli, aktivitātes, simpātijas utt. Atbilstoši "psihogrāfiskajam profilam" pēc tam konkrētajam cilvēkam digitālajā vidē tiek mērķtiecīgi (viņam pašam nezinot) "uzspiesta" noteikta veida informācija, kas visprecīzāk trāpa pa viņa "bailēm un cerībām" un ļauj ar šo personu tādējādi manipulēt.

Vienlaikus CA amatpersonas "šrilankieti" brīdina, ka darbosies ļoti diskrēti, aizsedzoties ar citu uzņēmumu nosaukumiem. Arī apakšuzņēmumi, ko CA ir gatava piesaistīt pasūtījuma izpildei (bijušie dažādu valstu slepeno dienestu darbinieki, īpaši efektīvi esot kadri no Izraēlas) būšot neredzami – nemanāmi atbraukšot un tikpat klusi arī nozudīšot.

Rakstot šo sleju, ir grūti paredzēt, kā turpmāk attīstīsies notikumi. Nedēļas vidū no amata tika atbrīvots CA vadītājs Aleksandrs Nikss (Alexander Nix), kurš slepeni filmētajās sarunās bija izrunājies viskrāšņāk. Savukārt Facebook, kam tiek pārmests, ka uzņēmums ir zinājis par polittehnologu piekļuvi sociālo tīkla lietotāju datiem, bet peļņas dēļ šo faktu notušējis, turpināja klusēt, līdz beidzot tā īpašnieks Marks Cukerbergs paziņoja par gatavību izskaidrot situāciju ASV Kongresam. Skandāla ēnā ievērojami kritās Facebook akciju vērtība. Gan britu, gan amerikāņu iestādes sākušas lietas apstākļu noskaidrošanu.

Šī situācija bez šaubām ir svarīga arī Latvijas iedzīvotājiem, jo īpaši ņemot vērā rudenī gaidāmās Saeimas vēlēšanas. Turklāt izskanējis pieļāvums, ka CA jau savulaik ir ticis piesaistīts vēlēšanu ietekmēšanai Latvijā (tai skaitā, cenšoties radīt spriedzi starp latviešiem un krieviem, lai veicinātu noteikta politiskā spēka panākumus).

Visādā ziņā šie skandāli ir vēl viens pieradījums tam, cik nozīmīga demokrātiskā valstī ir sabiedrības izglītība, spriestspēja un medijpratība, kvalitatīvi neatkarīgie masu mediji un caurskatāms politiskais process. Vēl reizi aktualizējas personas datu aizsardzība digitālajā vidē. Un, protams, tas ir arī atgādinājums par demokrātijai nepieciešamo pašaizsardzību – ne tikai pret "redzamiem" draudiem, bet arī šķietami nemanāmām, bet demokrātiskai valsts iekārtai dažkārt arī liktenīgām "digitālajām manipulācijām".