Pavasaris ienācis arī "Jurista Vārda" redakcijā. Varbūt ne gluži parastajā – romantiskajā – šīs frāzes nozīmē, bet gan ar gatavību pārmaiņām. Ja reiz visa daba mostas, arī mēs esam sasparojušies atkal mainīties.

Dažus no iecerētajiem jaunumiem mūsu lasītāji jau būs pamanījuši – tie redzami žurnāla pēdējā atvērumā, kur izveidotas divas jaunas sadaļas.

Rubrikā "Juridiskā darba tirgus" turpmāk pārmaiņus uzrunāsim dažādus darba devējus un jaunos juristus ar lūgumu atklāt savstarpējās gaidas un ambīcijas. Tas nenozīmē, ka konkrētais juridiskā darba devējs tieši pašreiz meklē darbinieku vai intervētais jaunais censonis ir bez darba. Šī sadaļa ir domāta savstarpējās izpratnes veicināšanai juridiskā darba tirgū, sava veida situācijas "monitoringam", kā arī salīdzināšanas iespējai – starp dažādu institūciju izvirzītajām prasībām un piedāvātajām garantijām "savam ideālajam juristam" un eventuālo darbinieku redzējumu par "jurista sapņu karjeru". Šie tātad nav konkrēti darba sludinājumi, uz kuriem būtu iespēja atsaukties. Ja tomēr kāds no jaunās rubrikas dalībniekiem ar "Jurista Vārda" netiešu palīdzību būs savus mērķus veicinājis, tas būs patīkams šīs sadaļas blakusefekts.

Otrs žurnāla pēdējā atvēruma jaunums ir sadaļa "Jurists un kultūra", kurā aicinām Latvijas tiesībniekus publicēt esejas par pieredzēto kultūras laukā – visplašākajā nozīmē.

Lai nepieļautu, ka juristus jau drīzumā aizstāj daudz lētākais un efektīvākais mākslīgais intelekts, kas strauji iespiežas visās nozarēs, vēl un vēlreiz ir jāpierāda, ka jurisprudence nav mehāniska nodarbe un tajā ir nepieciešamas īpašības, kas pagaidām tehnikai vēl nav pieejamas, tai skaitā – universālu vērtību un plašu morālu un ētisku kopsakarību izpratne, cilvēciskas emocijas un empātijas spējas u.tml. Kultūras pieredze šādu īpašību izkopšanai un pasaules redzējuma paplašināšanai ir viens no labākajiem veidiem. Tāpat aktīva kultūras dzīve, līdzīgi kā fiziskās aktivitātes (par ko plašāk runājam žurnāla šīsdienas laidienā), ir ļoti efektīvs līdzeklis pret emocionāli smagajā ikdienā draudošo izdegšanu. Pārfrāzējot Dailes teātra mārketinga saukli ("Teātris ir zāles pret vientulību"), daudzi tiesībnieki tāpat kā citu "paaugstināta stresa" profesiju pārstāvji var droši teikt, ka kultūra bieži vien ir zāles pret sajukšanu prātā (kaut arī daudzi citi atrod arī atšķirīgas relaksācijas iespējas). Un visbeidzot – juristi vienmēr ir bijuši aktīvi Latvijas kultūras procesu dalībnieki ne vien skatītāju lomā, bet arī personiski iesaistoties (un šādu piemēru netrūkst arī mūsdienās), turklāt arī finansiāli atbalstījuši un joprojām atbalsta kultūras procesus. Visādā ziņā ceram, ka jaunā sadaļa būs labs veids, kā kolēģiem pamudināt citam citu pacelt acis no ikdienas darbiem, paraudzīties augstāk un dziļāk.

Pēdējā piezīme ir vērsta uz nākotni. Vasarā ceram arī uz vizuālām pārmaiņām žurnāla iekārtojumā – lai sekotu laika garam ne vien saturiski, bet arī formas ziņā. Ja tās izdosies īstenot, tad varēsim teikt, ka pavasarī izspraukušies asni ir uz palikšanu.