15. Maijs 2018 /NR. 20 (1026)
Numura tēma
Jurista attieksmei neatbilstošu uzdevumu izpildes psiholoģiskie aspekti
Mg. iur., Mg. psych.
Veronika Leja
Latvijas Universitātes doktorante un pasniedzēja, ekonomikas ministra padomniece juridiskajos jautājumos 

Sabiedrībā valda uzskats, ka juristi pieder pie labi atalgotām "baltām apkaklītēm", taču šai profesijai ir raksturīga paaugstināta emocionālā slodze, konfliktu risināšana cilvēku attiecībās un citi stresa pilni apstākļi. Advokāta, prokurora un it īpaši tiesneša darbs ir atbildīgs un prasa saglabāt neitralitāti. Prasības pret jurista kompetenci un ētikas normu ievērošanu ir augstas, un bieži vien tiek aizmirsts psiholoģiskais faktors. Psiholoģijā ir pierādīts, ka cilvēka attieksme ietekmē viņa uzvedību un otrādi – uzvedība ietekmē attieksmi. Raksta ietvaros tiek sniegts īss priekšstats par kognitīvās disonanses un pašuztveres teorijas nozīmību un to, kāpēc, veicot profesionālos pienākumus, ir svarīgi pievērst pienācīgu uzmanību savai patiesajai attieksmei.

Advokāta uzdevums ir pārstāvēt klienta intereses. Advokātu ētikas kodeksa 2.1. punkts nosaka, ka advokātam, veicot aizstāvību vai pārstāvību lietā, aizliegts ar savu darbību vai bezdarbību kaitēt aizstāvamā vai pārstāvamā interesēm,1 kas faktiski nozīmē, ka advokātam, sniedzot juridisko palīdzību, pirmajā vietā jāizvirza klienta intereses un viedoklis. Savukārt ētikas kodeksa 2.4. punkts nosaka, ka advokāts nedrīkst atteikties no lietas vešanas, kuru tas uzņēmies, kā arī nedrīkst pārtraukt lietas vešanu brīdī, ja klients nevar atrast citu advokātu vai ir citi apstākļi, kuru dēļ klients paliek bez juridiskās palīdzības.

ABONĒ 2025.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties