Mūsdienīga kartogrāfiskā informācija ir ļoti daudzu datu kopums, kuru pārzinot iespējams to efektīvi izmantot attiecīgo mērķu sasniegšanai. Precīza un aktuāla informācija vienmēr bijusi un ir viena no vislielākajām vērtībām, lai veiksmīgi plānotu, pārvaldītu un saimniekotu.

Lai atvieglotu un padarītu efektīvāku ortofoto kā pierādīšanas līdzekļa izmantošanu administratīvajā procesā, būtu jāveic izmaiņas APL un precīzāk jānosaka šī pierādīšanas līdzekļa darbība un lietojums. Tas uzsvērtu šī pierādīšanas līdzekļa vienādo stāvokli ar citiem pierādīšanas līdzekļiem. Latvijā esošais normatīvais regulējums saistībā ar pierādījumiem, kurus uzglabā un kurus iespējams pārbaudīt elektroniski, neatbilst mūsdienu prasībām un vajadzībām.

1. Ortofoto vispārīgs raksturojums

Valsts pārvaldē dažādas institūcijas, nodrošinot funkciju un uzdevumu izpildi, uztur vairākas informācijas sistēmas, kurās tiek izmantota un uzturēta ģeotelpiskā informācija. Straujā tehnoloģiju attīstība ir būtiski ietekmējusi un veicinājusi ģeodēzijas un kartogrāfijas nozaru attīstību gan valsts, gan globālā mērogā, izveidojot pilnībā jaunu pieeju un metodes informācijas iegūšanai, apstrādei un izmantošanai. Apzīmējums "ģeotelpiskā informācija" nozīmē – jebkura informācija, kas tieši vai netieši norāda uz konkrētu atrašanās vietu vai ģeogrāfisko apgabalu, kurā atrodas ģeotelpiskais objekts.¹

Ortofoto definīcija sniegta Ģeotelpiskās informācijas likuma 1. pantā, nosakot, ka ortofoto ir zemes virsmas fotogrāfisks attēls, kas pēc apstrādes ar fotogrammetrijas metodēm ieguvis atbilstību kartes vai plāna projekcijas ģeometriskajām īpašībām² (zemes virsmas attēls, kuram novērsti visi sagrozījumi, kas rodas ainā fotografēšanas brīdī ainas slīpuma un reljefa ietekmes rezultātā). Savukārt ortofotokartes izgatavo no aerofotouzņēmumiem ar specializētām, šim mērķim domātām datorprogrammām. Ortofotokartes izgatavo atbilstoši noteiktai karšu lapu nomenklatūrai. Latvijā ortofotokartes tiek sagatavotas Latvijas koordinātu sistēmā LKS-92 atbilstoši TKS-93 karšu lapu dalījumam (mēroga 1:10 000 karšu lapa atbilst 5x5 kilometriem dabā).³ Taču autorei ir zināmas arī citas ortofoto un ortofotokaršu definīcijas, piemēram, 2015. gadā Stambulā Pasaules kadastra samita ietvaros (daudzfunkcionāla ortofotokaršu izmantošana, kas veido pamatu digitālā kadastra datu izveidei, un ģenerāldirektorāta vīzija par zemesgrāmatu un kadastru) tās dalībnieki definēja, ka ortofoto ir ģeometriski koriģēta aerofotogrāfija, kas ir vienā mērogā un kurā ir novērsti sagrozījumi. Atšķirībā no nekoriģētas aerofotogrāfijas ortofoto var izmantot, lai izmērītu patieso attālumu, jo tas ir precīzs Zemes virsmas attēlojums, kas ir pielāgots topogrāfiskajam reljefam, kurā ir novērsti fotoobjektīva kropļojumi un kameras slīpuma ietekme.