Mēdz teikt, ka defektu ir iespējams pārvērst par efektu un grūtības izmantot pilnveidei un augšanai. Ceru, ka turpmāk aprakstītā pieredze noderēs ne vien, lai sastingtu šausmās un neizpratnē – kā turpmāk saprātīgi realizēt savu tiesību aizsardzību, bet arī kalpos kā iedvesma labas pārvaldības prakses vai pat tiesiskā regulējuma izmaiņām.
Kopš šī gada 25. maija pāri mūsu galvām kā Damokla zobens karājas Vispārīgās datu aizsardzības regulas (GDPR) prasības – par tām daudz runā, bīstas, pārspīlē un arī neņem vērā. Tiek sacerētas anekdotes, zīmētas karikatūras, iestādēm tikmēr mierinot, ka jau iepriekš taču spēkā bija Fizisko personu datu aizsardzības likums un nekas būtiski neesot mainījies. Tomēr ir sajūta, ka kaut kas mainījies ir, un tā ir Datu valsts inspekcijas (DVI) aktivitāte, pamanot un sodot personas par it kā pieļautiem fizisko personu datu apstrādes pārkāpumiem.
Tikko nodevu klientam iesniegšanai tiesā sūdzību par Datu valsts inspekcijas lēmumu, kurā klientam, privāto tiesību juridiskai personai, ir uzlikts 1400 eiro liels administratīvais naudas sods par nelikumīgu darbību ar fiziskas personas datiem, kas izpaudusies, iesniedzot tiesā neanonimizētu izdruku no zemesgrāmatu nodalījuma.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.