7. Augusts 2018 /NR. 32 (1038)
Skaidrojumi. Viedokļi
Maksātnespējas un bankrota procesa administrēšanas problēmas Eiropas Savienības Tiesas skatījumā
1
Ingrīda Labucka
Eiropas Savienības Tiesas Vispārējās tiesas tiesnese 

Pēc Eiropas Komisijas aplēsēm, pašreiz Eiropas Savienībā (turpmāk – ES) puse no uzņēmumiem izdzīvo mazāk par pieciem gadiem. Kopš ekonomikas krīzes kulminācijas 2009. gadā ir pieaudzis komercsabiedrību maksātnespējas gadījumu skaits, un tas joprojām ir liels, lai gan šķiet, ka pašlaik šī tendence ir mainījusies. Vairākās dalībvalstīs ir vērojama arī tendence pastāvētspējīgus uzņēmumus, kas nonākuši finansiālās grūtībās, virzīt uz likvidāciju, nevis agrīnu pārstrukturēšanu. Tiek lēsts, ka ES ik gadu 200 000 (jeb ik dienu 600) uzņēmumu tiek likvidēti bankrota dēļ un tas izraisa 1,7 miljonu darba vietu zaudēšanu. Katrs ceturtais no tiem ir pārrobežu maksātnespējas gadījums, proti, gadījums, kad ir iesaistīti kreditori un parādnieki no vairākām ES dalībvalstīm. Šī tendence īpaši ir novērojama nelielās valstīs, tādējādi tiešā veidā attiecas arī uz mums.

Dalībvalstu pārstrukturēšanas un maksātnespējas regulējumu kvalitāte tieši ietekmē kreditoru naudas līdzekļu atgūšanas rādītājus. Pasaules Bankas dati liecina, ka ES naudas līdzekļu atgūšanas rādītāju diapazons sniedzas no 30 % Horvātijā un Rumānijā līdz 90 % Beļģijā un Somijā. Naudas līdzekļu atgūšanas rādītāji augstāki ir to valstu ekonomikās, kurās pārstrukturēšana ir visplašāk izplatītais maksātnespējas process. Šādos gadījumos ir sagaidāms, ka kreditori atgūst vidēji 83 % no saviem prasījumiem, savukārt likvidācijas procedūrās vidējais rādītājs ir 57 %.

Jāatzīmē, ka laika gaitā Eiropā ir ievērojami mainījusies arī filozofija uzņēmumu maksātnespējas gadījumos. No sodīšanas esam nonākuši līdz aktīvu saglabāšanai. Ļoti ilgu laiku tika uzskatīts, ka bankrotējošs uzņēmējs ir vai nu krāpnieks, vai muļķis, kuru ir jāsoda. Pats būtiskākais bija atmaksāt parādu, līdz ar to uzņēmumu likvidācija bija visierastākais risinājums. Īpaši tas bija novērojams katoļticīgajā Dienvideiropā, kur pats svarīgākais bija nosargāt kapitālu un turēt doto vārdu.

Turpretī ASV ietekmē protestantu valstīs augstāk vērtēja sabiedrības intereses un tiesības kļūdīties. No ekonomiskā skatpunkta viena uzņēmuma bankrots var izraisīt ķēdes reakciju. Lai no tā izvairītos, likumdevējs ieviesa jaunas procedūras, kas vērstas uz uzņēmuma darbības saglabāšanu. Šīs atšķirības starp dažādām procedūrām nav tikai terminoloģiska rakstura vien.

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Nu gan
8. Augusts 2018 / 08:54
0
ATBILDĒT
Visu cieņu autorei, tomēr ļoti pārsteidz gala secinājums, ka Latvijai jāstiprina kvalifikācijas, apmācības un amatā iecelšanas prasības, jo tās mums ir visstingrākās visā ES. Arī Latvijā nav citas profesijas, kurai būtu augstākas prasības kā administratoriem, kuriem eksāmens jākorto reizi 2 gados. Nekas tāds nav jādara nevienai citai profesijai. Tas ir stipri dīvaini, ka, piemēram, tiesnešiem, kuriem ir stipri lielāka loma tiesiskuma un valsts ekonomiskās izaugsmes viecināšanā, ir daudz zemākas prasības. Vai, piemēram, ārstiem, kuriem jārūpējas par cilvēku dzīvībām. Un kas ir pats "interesantākais", pie šīm augstajām prasībām Latvijā pagaidām nav sistēmas, kas nodrošinātu to, ka administratori tiek pie procesu administrēšanas atbilstoši zināšanām un pieredzei. Direktīva cerams kaut ko liks izmainīt, jo citādi ir stipri ačgārni pie mums te ar to it kā nejaušo rindas kārtību, kura, kā šķiet, nemaz tik nejauša arī nav...
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties