"Jurista Vārda" lasītāji pirms gada jau varēja iepazīties ar TM pārskatu par konstitucionālo tiesību aktualitātēm Eiropā 2015. un 2016. gadā.² Tāpat kā iepriekšējais apskats, arī šis ir balstīts uz ES dalībvalstu sniegto informāciju ES sadarbības tīkla ietvaros, interneta resursiem un ziņām, ko snieguši ārvalstīs strādājošie Latvijas eksperti.

Aplūkotās likumdošanas iniciatīvas izkārtotas nodaļās, pamatā grupējot tās atbilstoši varas dalījumam starp trim galvenajiem varas atzariem. Atsevišķā nodaļā sniegts ieskats pamattiesību jautājumu aktualitātēs, bet noslēgumā aplūkoti tie priekšlikumi, kas skar vairākus varas atzarus, izlemti referendumos vai neiekļaujas apskata pamatstruktūrā. Apskatā iekļauta arī informācija par atsevišķu valstu nozīmīgiem konstitucionālo tiesu nolēmumiem.

Šajā Eiropas konstitucionālo tiesību norišu apskatā dots ieskats Moldovas un Ukrainas parlamenta darbā; atspoguļoti izaicinājumi izpildvarai Luksemburgā un Zviedrijā, Francijas veiktie pasākumi saistībā ar iepriekšējos gados uzsākto cīņu pret terorismu un uzticēšanos politikai kopumā; Somijas lēmumi nacionālās drošības stiprināšanai. Tāpat sniegts pārskats par tiesu varas darbu Moldovā, Rumānijā, Serbijā un Ukrainā un atspoguļots arī Polijas tiesu sistēmas iepriekšējos gados uzsākto reformu turpinājums.

Apskatu turpina ieskats cilvēka pamattiesību regulējumā: valsts un baznīcas savstarpējās attiecības Norvēģijā; biedrošanās brīvība, cilvēka dzīvības, dzimuma un ģimenes modeļa jautājumi dažādās valstīs. Sniegts ieskats arī valsts valodas regulējumā Ukrainā, kopsavilkums par 2017. gadā notikušo referendumu Katalonijā, vērienīgajām konstitucionālajām reformām Turcijā, kā arī aplūkoti Šveices Konfederācijā notikušo referendumu rezultāti.

I. Likumdevējvara

Moldova

Moldovas Republikas parlamentā 2017. gadā iesniegts likumprojekts, kas paredz papildinājumus Moldovas Republikas konstitūcijas preambulā un tekstā. Papildinājumu mērķis ir juridiski nostiprināt mehānismu Moldovas iestāšanās procesam ES, ievērojot, ka Moldova ir eiropeiska valsts, kurai ir kopējas vērtības un kopīga vēsture ar citām Eiropas valstīm. Moldova uzņemas saistības orientēties uz eiropeisko vērtību sistēmas ievērošanu un integrāciju Eiropā. Likumprojekts arī ievieš dzīvē Moldovas Konstitucionālās tiesas 2014. gada 9. oktobra spriedumu Nr. 24 par Moldovas Republikas un ES nolīguma konstitucionalitātes kontroli.³

Ukraina

Ukrainas parlamentā iesniegts likumprojekts "Gro­zījumi Ukrainas konstitūcijas 80. pantā", kas paredz atcelt deputātu imunitāti. Spēkā esošais Ukrainas konstitūcijas 80. pants noteic, ka deputātus nevar saukt pie kriminālatbildības, aizturēt vai arestēt bez parlamenta piekrišanas. Parlaments šo likumprojektu ir nosūtījis Ukrainas konstitucionālajai tiesai, lai pārbaudītu tā atbilstību Ukrainas konstitūcijas 157. un 158. pantam. Ukrainas konstitūcijas 157. pants paredz, ka konstitūcija nevar tikt grozīta, ja grozījumi paredz atcelt vai ierobežot personas tiesības un brīvības vai grozījumi paredz likvidēt Ukrainas teritoriālo vienotību un integritāti;⁴ 158. pants noteic, ka likumprojekts, kuru ir izstrādājis parlaments, kurš paredz grozījumus konstitūcijā un nav pieņemts, nevar tikt iesniegts parlamentā ātrāk kā viena gada laikā kopš lēmuma pieņemšanas par šo likumprojektu. Parlaments savā sasaukuma laikā nevar grozīt divas reizes vienus un tos pašus Ukrainas konstitūcijas pantus.⁵

II. Izpildvara un tās kompetencē ietilpstoši jautājumi

Francija

Francijā izpildvara (to īsteno valsts prezidents un Ministru kabinets) 2017. gadā ierosināja divas konstitucionāla ranga reformas.

Pirmā reforma ierosināta saistībā ar iekšējo drošību un cīņu pret terorismu. Senāta 2017. gada 18. oktobrī pieņemtās tiesību normas paredz piešķirt kompetentajām iestādēm lielākas pilnvaras, lai novērstu terorisma draudus ar šādiem līdzekļiem:

1) noteikt drošības perimetru publisku pasākumu (arī sporta pasākumu) vietās;

2) slēgt reliģiska rakstura vietas, ja tajās notiek aktivitātes, kas var veicināt terorismu, diskrimināciju, naidu;

3) uzlabot regulējumu par personu, to mantu vai vietu pārbaudi, ja personas uzvedība rada aizdomas par nopietnu apdraudējumu vai personai ir regulārs kontakts ar tādām personām vai organizācijām, kuras tiek turētas aizdomās par saistību ar terorismu. Tāpat tiek stiprināts regulējums par pasažieru vārdu reģistrāciju, kuri izmanto gaisa vai jūras satiksmi, iebraucot vai izbraucot no Francijas, lai spētu labāk kontrolēt to personu pārvietošanos, kas varētu radīt apdraudējumu. Tāpat tiek stiprināts regulējums robežkontroles un komunikācijas internetā jomā;

4) noteikt atbildību par jaunu kriminālnoziegumu tiem vecākiem, kas mudina savus bērnus veikt teroraktus vai doties uz ārzemēm ar šādu mērķi (sankcija – brīvības atņemšana līdz 15 gadiem un soda nauda līdz 225 000 eiro, kā arī vecāku varas liegšana).

Visos iepriekš minētajos grozījumos ietvertie tiesiskie līdzekļi tiek pakļauti administratīvo un kriminālo tiesu kontrolei.

Otrā reforma – Nacionālajā asamblejā 2017. gada 9. augustā pieņemts likums par uzticēšanos politikai. Likuma mērķi ir nostiprināt uzticību, nodrošināt pārskatāmību, pārredzamību politikā un politisko plurālismu.

Regulējums skar:

1) politikas finansēšanu, t.sk. politisko partiju finansējuma un grāmatvedības kontroli, kā arī priekšvēlēšanu kampaņu finansējumu;

2) parlamentārā mandāta funkcijas, t.sk. attiecībā uz interešu konflikta novēršanu un prevenciju;

3) augsta līmeņa valsts pārvaldes darbinieku darbā pieņemšanu un atlasi;

4) pārkāpumus un noziegumus, kas rada šaubas par parlamenta kandidātu un senatoru godīgumu, lai kandidētu vēlēšanās.

Likuma mērķis ir atjaunot uzticību:

1) aizliedzot augsta līmeņa valsts pārvaldes darbiniekiem (valdības, parlamenta vai pašvaldības) pieņemt amatā ģimenes locekļus;

2) vēlēšanu kandidātiem izvirzot prasību nebūt sodītiem par noteiktiem noziegumiem, kas tiem liegtu ieņemt publisku amatu;

3) pieprasot parlamenta pārstāvjiem pamatot veikto nodokļu samaksu, uzsākot pildīt amatu;