Arī Vācijas Federālajai tiesai (Bundesgerichtshof), kas ir augstākā vispārējās piekritības tiesa valstī, nāksies atbildēt uz vienu no šiem jautājumiem, proti, vai interneta starpnieku var saukt pie atbildības par lietotāju augšupielādētā satura pieejamību tā platformā. Nozīmīgais lēmums lietā ar atbildētāju – pasaulē lielāko video koplietošanas tīmekļa vietni YouTube – taps publiski pieejams šī gada rudenī un, iespējams, mainīs radušos priekšstatu par atbildības noteikšanas kritērijiem tiešsaites vidē.

Kas ir interneta starpnieks

Interneta starpnieka jēdziens ir tikpat plašs un strauji mainīgs kā paša interneta jēdziens. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ziņojumā¹ par starpnieku ekonomisko un sociālo lomu par interneta starpnieku tiek uzskatīta sistēma, kas apvieno vai atvieglo trešo personu darījumus internetā. Starpnieki nodrošina pieeju, vada, uztur, pārraida un indeksē trešo personu radītu saturu, produktus un pakalpojumus vai sniedz interneta pakalpojumus trešajām personām.

Turpat arī izdalīti seši galvenie starpnieku veidi: interneta pakalpojumu sniedzēji (Internet service providers); internetа serveru uzturēšаnаs pаkаlpojumu sniedzēji (web hosting providers); plаtformаs, kurаs pаšаs neveido savu sаturu (pаrticipаtive networking plаtforms); meklētājprogrammas (search engines); elektroniskās tirdzniecībаs internetа stаrpnieki (E-commerce intermediaries) un interneta maksāšanas sistēmas (Internet payment systems).