Meklējot krimināltiesiskās atbildības nedalāmo, vismazāko un neatņemamo substanci jeb kvantu, autors monogrāfijā "No krimināltiesību normu interpretācijas līdz kvantu kriminoloģijai" secināja, ka kriminālatbildības institūts balstās uz triju dažādu kategoriju sabiedrības locekļu psihiskiem procesiem: 1) nodoms, psihiskais stāvoklis, motīvs, mērķis un vaina kā noziedzīgu nodarījumu izdarījušās personas psihiskā attieksme pret nodarījuma objektīvām pazīmēm un citi noziedzīgu nodarījumu izdarījušās personas psihiskie procesi; 2) šaubas kā pierādīšanas standarta mēraukla, intelektuālais potenciāls un citi krimināltiesību normu piemērotāja psihiskie procesi; 3) bailes, atriebības kāre, linča tiesas tieksme un citi sabiedrības indivīdu psihiskie procesi.
Šīs ir galvenās kriminālatbildības kvanta dimensijas, kuru uzskatāmākai atspoguļošanai autors piedāvā apskatīt Krimināllikuma 79.1 pantu, kas paredz mūža ieslodzījumu par jebkādām darbībām nolūkā kaitēt iedzīvotāju interesēm. Šīs normas nosaukums ir "terorisms". Vērtējot minēto normu, jākonstatē, ka tajā saskatāmas visas trīs kriminālatbildības kvanta dimensijas. Proti: 1) minētajā normā redzama kriminālatbildības kvanta sabiedrības indivīdu dimensija, kuru atklāj vārdi "iedzīvotāju intereses", kā arī vārda "terorisms" etimoloģija; šis vārds cēlies no latīņu vārda terror, kas nozīme bailes, šausmas; 2) normā redzama arī kriminālatbildības kvanta nodarījumu izdarījušās personas dimensija, kas sasaistīta ar nolūku kaitēt kriminālatbildības kvanta sabiedrības indivīdu dimensijā ietilpstošajām iedzīvotāju interesēm; 3) visbeidzot, apstāklis, ka Latvijā noziedzīgi nodarījumi, kuros konstatēts personas nolūks kaitēt kaut kādām iedzīvotāju interesēm un kuru daudzums, autors pieļauj, ir ļoti liels, netiek kvalificēts kā terorisms, atspoguļo kriminālatbildības kvanta krimināltiesisko normu piemērotāja dimensiju, kas saistīta ar intelektuāliem procesiem normu interpretācijā un, iespējams, arī šaubām1 (skat. attēlu.).
Kriminālatbildības (K/A) kvanta dimensijas
Šaubas ir kriminālprocesā pierādīšanas standarta elements jeb mēraukla.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
