Anita Zikmane
Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas vadītāja

Ziņojuma izstrādes process

Tieslietu padomei, reaģējot uz tiesu reputācijai mesto ēnu maksātnespējas lietu izskatīšanā tiesās, bija jāpārbauda izskanējušie pārmetumi, lai atbilstoši izdarītajiem sākotnējiem secinājumiem lemtu par jautājuma nodošanu izlemšanai kompetentajām institūcijām.

Izskanējušie atšķirīgie pārmetumi pēc to struktūras un intensitātes apgrūtināja precīza un konkrēta uzdevuma formulēšanu – ko tieši Augstākajai tiesai lūgt pārbaudīt un vērtēt. Tāpēc arī aicināto ekspertu un tiesnešu secinājumi ir gan par konkrētiem nolēmumiem, gan sistēmā saskatāmajām problēmām.

Ziņojumā respektēts Tieslietu padomes lēmumā dotais darba uzdevums: piesaistot tieslietu jomas ekspertus, apkopot un izanalizēt maksātnespējas procesa un tiesiskās aizsardzības procesa lietas, kurās apmierināti protesti laikā no 2008. gada līdz 2014. gadam, un nepieciešamības gadījumā izlases veidā veikt arī to lietu izpēti, kurās protests nav iesniegts.

Pēc Tiesu informācijas sistēmas datiem, analizējamajā laika posmā Latvijas tiesās tika izskatītas aptuveni 15 000 ar maksātnespēju saistītu lietu, katrā lietā Tiesu informācijas sistēmas datubāzē vidēji pievienojot 10 nolēmumus.

Atbilstoši uzdevumā iezīmētajam virzienam sākotnēji ekspertu rīcībā tika nodots pārskats par 118 nolēmumiem, kurus, izskatot protestus, Augstākās tiesas Civillietu departaments atcēlis, kā arī konkrētie nolēmumi. Padziļinātai analīzei tika atlasītas pēc žurnāla "Ir" publikāciju teksta atpazīstamās lietas. Strādājot ar šiem nolēmumiem, ekspertu ieskatā bija lietderīgi iepazīties arī ar nolēmumiem vēl citās saistītās lietās. Tās tika izvēlētas nolūkā gūt apstiprinājumu vai noliegumu sākotnējiem secinājumiem.

Nobeiguma ziņojumā detalizēti analizētas 44 lietas.

Secinājumi pie atsevišķām lietām lasāmi kā papildinājums un komentāri par Augstākās tiesas nolēmumos paustajiem secinājumiem. Savukārt lietās, kurās nebija iesniegti protesti, ekspertu secinājumi ietver pirmās instances tiesas tiesnešu nolēmumu vērtējumu – gan pozitīvu, gan arī negatīvu. Ziņojums nedrīkst iespaidot tiesnešu vispārējo neatkarības izjūtu, jo nekas no apspriestā tieši nevar ietekmēt tiesnešu neatkarību. Šī analīzes un secinājumu procesa mērķis ir tikai un vienīgi tiesnešu objektivitātes un neatkarības stiprināšana.

Jāizsaka pateicība prof. Kalvim Torgānam un Helmutam Jaujam, kuri atsaucās aicinājumam un faktiski izturēja papildu pienākumu slodzi. Tāpat paldies Mārtiņam Paparinskim, kuram gan tiešie akadēmiskie pienākumi neļāva pilnvērtīgi iesaistīties ekspertu apspriedēs, tomēr viņa viedoklis, kas arī ietverts ziņojumā, dod būtisku ieguldījumu sistēmas izpratnē.

Gan Augstākās tiesas tiesneši Rudīte Vīduša, Edīte Vernuša un Aigars Strupišs, gan Rīgas rajona tiesas tiesnese Elita Stivriņa un Tieslietu ministrijas pārstāvji – ministra padomnieks Edgars Stafeckis un Tiesu uzraudzības departamenta direktore Egita Gintere – dalījās savā pieredzē un zināšanās, lai pēc iespējas aptvertu visus aspektus, kas ir būtiski secinājumu izdarīšanā.

Nenovērtējamas šajā gadījumā bija tieši katra pieaicinātā zināšanas par procesiem kopumā un līdzšinējā iesaiste lietu izskatīšanā.