Civilprocesa likums paredz skaidru kārtību, kādā ir veicama ekspertīze. Tomēr tajā pašā laikā tiesa pieļauj arī dažādu ārpustiesas speciālistu atzinumu pievienošanu lietas materiāliem, kvalificējot tos kā rakstveida pierādījumus. Vēl jo vairāk – nereti tiesa vērtē ārpustiesas speciālistu atzinumus ar tādu rūpību kā tiesas procesa ceļā iegūtus eksperta atzinumus. Tā rezultātā rodas pat situācijas, ka abas puses iesniedz savus ārpustiesas ceļā iegūtos speciālistu atzinumus ar pretējiem secinājumiem, bet neprasa ekspertīzes veikšanu saskaņā ar Civilprocesa likuma regulējumu. Ar šo rakstu autors vēlētos uzsākt diskusiju par nepieciešamību risināt problēmas, kas saistītas ar eksperta atzinuma kā pierādīšanas līdzekļa izpratni civilprocesā. Autors norādīs uz vairākām problēmām līdzšinējā izpratnē par eksperta atzinuma novērtējumu tiesu praksē un piedāvās iespējamos risinājumus.
Pirkt vai atvērt ar kodu
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Bezmaksas informatīvais tālrunis 80006000
darbadienāsno 9:00-17:00 |
||
| Par "Jurista Vārds" | Autoriem | |
| Redakcija | Lietošanas noteikumi | |
| Kontakti | Autortiesības | |
| Reklāma | Grāmatu e-veikals | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Abonēšana | Lapas karte |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
