Līgums jau no vissenākajiem laikiem ir nozīmīgākais tiesiskais instruments indivīdu mantisko un nemantisko attiecību veidošanai un regulēšanai.¹ Līgumus slēdz gan privāto, gan saimniecisko vajadzību apmierināšanai. Nereti puses uzsāk sarunas par līguma slēgšanu, bet līguma tūlītējai noslēgšanai un izpildei pastāv dažādi tiesiska vai faktiska rakstura šķēršļi. Tā kā civiltiesiskajā apgrozībā biežas ir tādas situācijas, kurās darījuma dalībniekiem ir pamats, ja ne savstarpējai neuzticībai, tad vismaz piesardzībai,² pirms iecerētā līguma noslēgšanas līdzēju sarunu rezultātus vēlams fiksēt rakstiski. To iespējams izdarīt, sastādot dažādus dokumentus, kas nepieciešamības gadījumā noderēs līdzēju tiesību un interešu aizsardzībai. Tādējādi šajā rakstā tiek aplūkots nodomu protokola un priekšlīguma jēdziens un saturs, pirmslīgumisko attiecību un priekšlīguma tiesiskais regulējums Civillikumā, konstatēti tā trūkumi, kā arī izvirzīti ieteikumi tiesiskā regulējuma uzlabošanai. Tāpat tiek apskatīta nodomu protokola un priekšlīguma alternatīva – līgums ar dažādu veidu nosacījumiem.

1. Nodomu protokols

1.1. Nodomu protokola jēdziens un saturs

Virzīšanās uz līguma noslēgšanu dažkārt notiek pakāpeniski, vispirms panākot vienošanos par dažiem līguma noteikumiem, bet vienošanos par citiem atstājot uz vēlāku laiku cerībā, ka beigās izdosies saskaņot visus līdzējiem svarīgos noteikumus. Šim nolūkam var kalpot nodomu protokols, vienošanās par sarunām vai priekšlīgums. Pirmie divi apzīmējumi nav lietoti Civillikumā, taču praksē ir sastopami.³

Nodomu protokols,⁴ ko var apzīmēt arī ar tādiem terminiem kā "vienošanās protokols",⁵ "vienošanās par sarunām",⁶ "vienošanās par līgumu slēgšanu",⁷ "apspriešanās dokuments",⁸ arī "saprašanās memorands" u.c., Civillikumā nav definēts un regulēts.

Amerikas Savienotajās Valstīs plaši atzītajā juridisko terminu vārdnīcā Black’s Law Dictionary nodomu protokols (angļu valodā – letter of intent) definēts kā rak­stisks paziņojums, kurā ietverta līdzēju, kuri plāno noslēgt līgumu vai citu vienošanos, iepriekšēja vienošanās. Nodomu protokols nav saistošs un nekavē puses slēgt darījumus ar trešajām personām.⁹ Nodomu protokols norāda uz vēlmi noslēgt līgumu tuvākajā nākotnē, ievērojot nodomu protokolā ietvertos nosacījumus, bet, tāpēc un ciktāl tā ir tikai nodomu izpausme, nodomu protokols pats par sevi nav līgums.¹⁰

Ar nodomu protokolu, ko angļu valodā dēvē par letter of intent, arī heads of agreement, term sheet, memorandum of understanding, agreement to agree u.c., varētu apzīmēt iecerētā līguma dalībnieku parakstītu dokumentu, kurā tiek norādīta vēlēšanās nākotnē noslēgt līgumu un kurā tiek fiksēti līdzšinējo līguma sarunu rezultāti, t.sk. saskaņotie līguma noteikumi. Nodomu protokolā var arī norādīt turpmāko rīcību, kam būtu jātuvina puses iecerētā līguma noslēgšanai.

Nodomu protokols parasti nav uzskatāms par juridiski saistošu un izpildāmu galveno līgumu, kura noslēgšanai nākotnē tiek parakstīts nodomu protokols un kas nepieciešamības gadījumā izpildāms piespiedu kārtā.

Nodomu protokolu paraksta situācijās, ja slēdzamie darījumi ir apjomīgi, sarežģīti vai riskanti. Piemēram, pirms kapitālsabiedrības daļu pirkuma līguma noslēgšanas jāveic kapitālsabiedrības padziļināta izpēte, pārbaudot sabiedrības tiesisko un finansiālo stāvokli. Tāpat nodomu protokolu paraksta situācijās, ja līguma tūlītējai noslēgšanai pastāv kādi šķēršļi. Piemēram, no kredītiestādei ieķīlāta nekustamā īpašuma nav atdalīts pārdodamais zemes gabals, paredzēts slēgt vēl būvniecības procesā esoša tirdzniecības centra nomas līgumu u.tml.

Šādās situācijās nereti tūlītēja līguma noslēgšana nav iespējama. Galīgā vienošanās par visiem līguma noslēgšanai būtiskajiem noteikumiem vēl nav panākta, bet savu interešu aizsardzībai un abu vai vienas puses disciplinēšanai nākamā līguma dalībnieki paraksta nodomu protokolu, ko varētu uzskatīt par formālāku "džentlmeņu vienošanos".

Lielākoties nodomu protokoli ir formulēti vispārīgi un nekonkrēti. Parasti šādos protokolos fiksējas vienīgi pušu vēlēšanās nākotnē stāties līgumattiecībās.¹¹ Nodomu protokols izsaka pagaidām vēl nekonkrētu nolūku saistīties, galīgais rezultāts ir atkarīgs no pušu sarunām un var novest arī pie līguma nenoslēgšanas.¹² Piemēram, nodomu protokolā var nebūt norādīts konkrēts nekustamā īpašuma pircējs, pirkuma maksa vai pat konkrēts pirkuma objekts, t.i., pārdodamā lieta.

Tomēr nodomu protokols var saturēt arī tā parakstītājiem saistošus, precīzi formulētus noteikumus, t.sk. pienākumu vest līguma sarunas labā ticībā, konfi­dencialitātes pienākumu, tiesiskās sekas gadījumā, ja kāda puse izlemj atkāpties no turpmākām līguma sarunām un iecerētā līguma noslēgšanas. Tādējādi ne uz katru nodomu protokolu var attiecināt juridiskajā literatūrā izteikto viedokli, ka protokols nesatur pušu pienākumus un tiesības, tas nevar radīt tiesiskas sekas, kā vien tikai ietekmēt protokola slēdzēja reputāciju.¹³ Tiesiskās sekas ir atkarīgas no parakstītā nodomu protokola satura un pušu rīcības.

1.2. Nodomu protokola tiesiskās sekas

Parakstot nodomu protokolu, tā parakstītāji atrodas pirmslīgumiskajās attiecībās, joprojām turpinās sarunas par līguma noslēgšanu. Līgums, kura noslēgšanas cerībās parakstīts nodomu protokols, nav vēl noslēgts.

Civillikumā pirmslīgumiskās attiecības un atbildība¹⁴ tajās tieši nav regulēta. Tāpat likumā nav noteiktas nodomu protokola tiesiskās sekas. Līdzīgi ir citās Rietumu tiesību loka valstīs, kuru likumos nav noteikts speciāls tiesiskais regulējums jautājumā par atbildību pirmslīgumiskajās attiecībās.¹⁵ Tomēr tas nenozīmē, ka šāds regulējums nav nepieciešams.

1.2.1. Privātautonomijas princips, līguma brīvības pricips un pienākums noslēgt līgumu

Pirmslīgumiskajās attiecībās nepastāv pienākums noslēgt līgumu. Darījuma noteikumu apspriešana pati par sevi nenodibina līdzējiem pienākumu noslēgt darījumu.¹⁶

Eiropas līgumtiesību principu (turpmāk – ELTP),¹⁷ kas ir juridiski nesaistošs līgumtiesību principus sistēmiski apvienojošs dokuments,¹⁸ 2:301. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka puse ir tiesīga brīvi vest sarunas un nav atbildīga, ja rezultātā netiek noslēgts līgums. Identisks formulējums ietverts Kopējā modeļa projekta (turpmāk – DCFR),¹⁹ kas arī pagaidām ir tikai akadēmiska rakstura materiāls,²⁰ II grāmatas 3:301. panta pirmajā daļā. Viena puse nevar piespiest otru pusi noslēgt nodomu protokolā paredzēto līgumu.