Ja neskaita mūzikas pasauli, tekstuālā māksla (proza, dzeja) pēc ieraduma ir bijusi "klusā" māksla, kurā lasītājs ar autoru tiekas lasīšanas pieredzējumā. Tomēr 20. gadsimts ar saviem neskaitāmajiem pavērsieniem, ieražu sairumu un tehnoloģisko attīstību ir nesis izmaiņas arī tekstuālajā mākslā. Arvien biežāk teksts tiek papildināts ar jaunu slāni – audiālu pavadījumu. Proza tiek iepazīta klausāmo grāmatu veidolā, bet dzeja – lasījumos.
Iespējams, ka to varētu saukt par konkurenci lasīšanas tradīcijai; varbūt tie ir mākslinieku (vai pašu lasītāju?) jaunu mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu meklējumi.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienāsno 9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
