Raksta mērķis ir aplūkot dažas no Industrijas 4.0 jomām – autonomās automašīnas un robotiku saistībā ar civiltiesiskās atbildības regulējumu, analizējot piemērojamos atbildības modeļus. Raksta ierobežotā apjoma dēļ netiks apskatītas citas jomas, piemēram, datu aizsardzība, īpašumtiesības uz iegūtajiem datiem, kā arī krimināltiesiskais un administratīvais regulējums saistībā ar Industriju 4.0. Raksta pirmajā daļā īsi aplūkots Industrijas 4.0 jēdziens, mašīna-ar-mašīnu komunikācija, tā dēvētās gudrās rūpnīcas, lietu interneta un servisu interneta koncepti, kā arī iespējami piemērojamie civiltiesiskās atbildības modeļi. Otrajā daļā aplūkots Industrijas 4.0 civiltiesiskās atbildības regulējums saistībā ar autonomajām automašīnām, savukārt trešajā daļā – atbildības regulējums saistībā ar robotiku.
Industrija 4.0 un atbildības modeļi
Industrija 4.0 ir samērā jauns termins, kas sākotnēji radies Vācijā,1 kas ir aktīvi iesaistīta lielrūpniecībā, tostarp mašīnbūvē un metālapstrādē, tādējādi izmantojot industriālās robotikas priekšrocības un tā saukto gudro rūpnīcu konceptu. Terminā cipars "4" apzīmē ceturto industriālo revolūciju,2 kur digitālie ražošanas procesi tiek aizstāti ar pilnībā savstarpēji saistītiem procesiem.3
Vācijas valdības Iekšējās politikas ģenerāldirektorāts pētījumā Eiropas Parlamenta Industrijas, izpētes un enerģijas komitejai (ITRE) norādījis: "Industrija 4.0 apzīmē ražošanas procesu organizāciju, par pamatu ņemot tehnoloģiju un ierīču autonomo saziņu ražošanas ķēdē: nākotnes "gudrās rūpnīcas" modelis, kur datorizētas sistēmas monitorē fiziskos procesus, rada virtuālu fiziskās pasaules kopiju un veic decentralizētus lēmumus, pamatojoties uz pašorganizācijas mehānismiem."4
Atslēgas elements Industrijas 4.0 darbībā ir rūpniecisko procesu datorizācija, sistēmām un ierīcēm esot "perfekti integrētām informācijas tīklā",5 nodrošinot to saziņu ar apkārtējo vidi un vienai ar otru – tā sauktā mašīna-ar-mašīnu komunikācija6 jeb saīsinājumā M2M. Šis saziņas process tiek panākts ar lietu interneta (IoT) vai servisu interneta (IoS) palīdzību (pretēji "parastajam" internetam, kas nodrošina savstarpēju saziņu starp cilvēkiem).
Lietu internets "attiecas uz informāciju tehnoloģiju sistēmām, kas savienotas ar apakšsistēmām, procesiem, iekšējiem un ārējiem objektiem, piegādātāju un klientu tīklu", kamēr servisu internets "attiecināms uz iekšējiem un ārējiem starporganizācijas servisiem, ko piedāvā un lieto produkcijas ķēdes dalībnieki".7
Tādējādi, pateicoties smart factory jeb gudro rūpnīcu konceptam "ražošanas sistēmas ir vertikāli savienotas saziņas tīklos ar rūpnīcu un uzņēmumu biznesa procesiem un horizontāli – ar telpās izkliedētām ražošanas ķēdēm, kuras var vadīt reāllaikā – no pasūtījuma veikšanas brīža līdz izejošajai loģistikai,"8 un ražošanas procesu optimizācijas rezultātā tiek uzlabota gudro rūpnīcu un iekārtu produktivitāte un ražīgums.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
