Jau 2008. gada beigās Satoši Nakamoto uzskatīja, ka ir nepieciešamas "elektroniskās norēķinu sistēmas, kuras pamatā ir kriptogrāfiski pierādījumi, nevis uzticēšanās trešajai pusei, ļaujot divām ieinteresētajām pusēm veikt tiešu darījumu, neizmantojot trešo personu".1 2009. gada sākumā S. Nakamoto izlaida maksāšanas līdzekli ar nosaukumu Bitcoin, kas ir balstīts uz vienādranga (peer-to-peer) programmatūru, piedāvājot tradicionālajiem elektroniskajiem maksājumiem alternatīvu maksāšanas līdzekli.2 Tehnoloģiju, kurā balstās Bitcoin, sauc par blokķēdi (blockchain), un ar šīs tehnoloģijas palīdzību var tikt automatizēti dažādi tiešsaistes darījumi. Lai gan blokķēdes tehnoloģija tiek izmantota kā Bitcoin kriptovalūtas stūrakmens, šīs tehnoloģijas potenciālās izmantošanas iespējas neaprobežojas tikai ar kriptovalūtu. To ir iespējams izmantot, lai mainītu pašreizējo alternatīvo strīdu izskatīšanas kārtību, strīdu risināšanas procesā iesaistītos starpniekus aizstājot ar decentralizētu tīkla arhitektūru, tādā veidā paātrinot procesu.
Blokķēdes tehnoloģija var pārveidot tiešsaistes darījumu izpildi, darījumu slēgšanā izmantojot viedos līgumus. Viedie līgumi ir programmējami datorprotokoli, kas, izpildoties iepriekš ieprogrammētiem nosacījumiem, paši spēj izpildīt tajos ietvertos noteikumus. Savukārt šķīrējtiesa kā alternatīva strīdu risināšanas metode, ir strīda risināšanas veids, kurā puses uztic neitrālai trešajai personai atrisināt to domstarpības. Savienojot blokķēdes tehnoloģiju, viedos līgumus un alternatīvo strīdu izšķiršanas mehānismu, ir iespējams panākt ātrāku, pārredzamāku un efektīvāku strīdu izskatīšanas procesu.
Viedie līgumi
Viedie līgumi ir balstīti uz blokķēdes tehnoloģiju. Blokķēde ir decentralizēta, izkliedēta datu vai informācijas datubāze, kurā katrs ieraksts / bloks ir atkarīgs no iepriekšējiem ierakstiem / blokiem, radot ticamu, pareizu informāciju, ko gandrīz nav iespējams sagrozīt.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
