4. Decembris 2018 /NR. 49 (1055)
Intervija
Nevis lobisms, bet sabiedrības vajadzība: kā tapa Diasporas likums
Juriste, Eiropas Latviešu apvienības vicepriekšsēde Elīna Pinto intervijā "Jurista Vārdam"
Dina Gailīte
Žurnāla "Jurista Vārds" galvenā redaktore 
Foto: Boriss Koļesņikovs

Karstajā priekšvēlēšanu laikā 12. Saeimas dienaskārtībā nonāca un neparastā ātrumā atbalstu guva Diasporas likums, kura mērķis ir veicināt daudzo ārvalstīs dzīvojošo Latvijas cilvēku saikni ar dzimteni mūsdienu mobilitātes apstākļos, sniegt viņiem valsts atbalstu un radīt arī labvēlīgus apstākļus iespējamai reemigrācijai. Līdzās politiķiem likuma izstrādē piedalījās arī emigrācijā dzīvojošo latviešu pārstāvji, viņu vidū – juriste Elīna Pinto. Sarunā ar "Jurista Vārdu" viņa vērtē likuma nepieciešamību un tapšanas gaitu, tai skaitā dalās iespaidos par likumdošanas un likumu piemērošanas procesiem Latvijā.

Vai varam sākt ar jurista profesijas izvēli? Vai jūs ietekmēja ģimene?

Jā, Augstākās tiesas tiesnesis Pēteris Dzalbe ir mans tētis. Mūsu ģimenes lokā ir vēl vairāki citi juristi: mana tante Janīna Nollendorfa ir zvērināta notāre, juristi ir arī mana māsīca un brālēns. Nevienā mirklī man netika sniegti "vadoši norādījumi" par profesijas izvēli, tomēr es esmu izaugusi šajā vidē. Mājās vienmēr bija krimināllietu mapes, tētis ļoti daudz strādāja, tai skaitā arī mājās, un es kā vecākais bērns dabiski interesējos par to, ko viņš dara. Tas lika aizdomāties arī par dzīves tumšo pusi, kas parādās krimināllietās. Tētis mani brīdināja, piemēram, nestaigāt pa tumšiem pagalmiem.

Pieaugot man likās, ka jurisprudencē ir iespēja uzzināt, ko nozīmē taisnīgums, par kura ievērošanu vienmēr runāja vecāki un vecvecāki, sakot, ka ir jādzīvo pareizi un jārūpējas par citiem. Tam pievienojās arī iespēja risināt praktiskas problēmas ar intelekta palīdzību. Vidusskolā es padziļināti apguvu matemātiku, mani fascinēja racionālā matemātiskā domāšana, un likās, ka to varēs izmantot jurisprudencē. Treškārt, tā bija vēlme kādam palīdzēt. Visi šie apsvērumi dabiski apvienojās.

Protams, mans tētis vienmēr ir bijis mans morālais kompass. Bija arī skaidrs, ka dažādām jurista profesijām ir dažādas funkcijas. Tiesneša vērtējošā, objektīvā pozīcija man likās ļoti būtiska.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties