4. Decembris 2018 /NR. 49 (1055)
Viedoklis
No kura brīža jāmaksā likumiskie nokavējuma procenti, ja pastāv strīds par parādu
Mg. philol., Dr. iur.
Gundega Miķelsone
Maksātnespējas procesa administratore, zvērinātu advokātu biroja "Centrs" juriste 

Praktizējošs jurists uz šādu, virsrakstā uzdotu, klienta jautājumu diemžēl var atbildēt vien to, ka tas atkarīgs no tiesas sastāva vai tā brīža noskaņojuma, vai varbūt vēl no citiem apstākļiem, jo tiesu prakse šajā jomā ir pretrunīga. Tā kā viena un tā paša tiesību jautājuma atšķirīgs risinājums tiesu praksē neatbilst ne tiesiskās vienlīdzības, ne tiesiskas valsts principam, vēlos vērst uzmanību uz tiesu praksē pastāvošajām pretrunām un aicināt tiesas, jo īpaši Augstākās tiesas Civillietu departamentu (turpmāk – AT CLD), tās novērst. Atļaušos izteikt arī savu viedokli par jēdziena "pastāv strīds par parādu" adekvātu izpratni.

Pretrunas tiesu praksē par likumisko nokavējuma procentu piedziņu zemes piespiedu nomas parāda gadījumā1

2015. gadā kāda juridiskā persona – zemesgabala īpašnieks (turpmāk – Persona X ) – cēla tiesā prasību pret vairākiem dzīvokļu īpašniekiem par tā dēvētās zemes piespiedu nomas maksas parāda un likumisko nokavējuma procentu piedziņu. Prasība tiesā tika celta pēc tam, kad dzīvokļu īpašnieki ilgstoši nereaģēja uz Personas X mutiskiem un rakstiskiem lūgumiem samaksāt zemes nomas maksas parādu normatīvajos tiesību aktos noteiktajā apmērā. Vēstulēs dzīvokļu īpašniekiem Persona X bija ietvērusi arī brīdinājumu: ja zemes nomas maksas parāds līdz norādītajam datumam netiks samaksāts, Persona X vērsīsies tiesā ar attiecīgu prasību un papildus pamatparādam piedzīs arī likumiskos nokavējuma procentus par brīdinājumā norādīto periodu. Par zemes nomu dzīvokļu īpašnieki atteicās maksāt tādēļ, ka, viņuprāt, Personas X īpašuma tiesības uz attiecīgo zemesgabalu zemesgrāmatā nostiprinātas prettiesiski, jo īpašuma tiesības uz šo zemesgabalu vajadzējis nostiprināt dzīvokļu īpašniekiem proporcionāli viņu dzīvokļu platībai.

Dzīvokļu īpašnieki pat bija cēluši tiesā prasību, lai anulētu zemesgrāmatas ierakstus par Personas X īpašuma tiesībām uz zemesgabalu, taču nebija sapratuši, ka šādas prasības celšana viņus neatbrīvo no pienākuma maksāt zemes nomas maksu. Respektīvi, pat tad, ja tiesa dzīvokļu īpašnieku prasību apmierinātu, viņu pienākums maksāt zemes nomas maksu Personai X izbeigtos tikai ar brīdi, kad stātos spēkā dzīvokļu īpašniekiem labvēlīgs spriedums.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties