2017. gada 19. decembrī Latvijas Republikas Satversmes tiesa (turpmāk – Satversmes tiesa) pieņēma spriedumu lietā Nr. 2017-02-03 saistībā ar trokšņu regulējumu, kur atzīts, ka nacionālais normatīvais regulējums par autosporta un motosporta bāzu trokšņu robežlielumiem nav atbilstošs Latvijas Republikas Satversmē (turpmāk – Satversme) noteiktajām cilvēka pamattiesībām – tiesībām uz veselību (Satversmes 111. pants) un uz dzīvi labvēlīgā vidē (Satversmes 115. pants).1 Minētais Satversmes tiesas spriedums atver vaļā Pandoras lādi – rodas vairāki jautājumi par to, vai arī pārējās trokšņu regulējuma normas ir Satversmei atbilstošas un vai nevar rasties jauni tiesvedības procesi.
Ar šo spriedumu Satversmes tiesa viesusi skaidrību par jautājumiem attiecībā uz vienu trokšņu veidu. Tomēr līdz šim praksē un tiesību zinātnē nav detalizēti analizēta militārā joma trokšņu piesārņojuma kontekstā. Nacionālie tiesību akti neregulē militārās darbības radīto trokšņu novērtēšanu un pārvaldību, tādēļ vērts pētīt, vai militārās darbības ir privileģētā stāvoklī attiecībā uz trokšņu piesārņojuma radīšanu un kontroli.
Šis jautājums kļūst arvien aktuālāks, jo Latvijā palielinās NATO spēku klātbūtne un pastiprinās militārā aktivitāte – intensīvāk notiek militārās mācības, kā rezultātā rodas troksnis, kas traucē iedzīvotāju mieru. Lai noskaidrotu militārās darbības rezultātā radīto trokšņu ietekmi uz Satversmē noteiktajām pamattiesībām, rakstā tiks analizēts šobrīd spēkā esošais trokšņu piesārņojuma tiesiskais regulējums un tajā ietvertie nosacījumi attiecībā uz militārās darbības gadījumiem, kā arī apskatīts, kā tas samērojams ar cilvēku pamattiesību ievērošanu. Tādējādi šā raksta mērķis ir vērst uzmanību uz uzlabojumu nepieciešamību militāro darbību radīto trokšņu piesārņojuma tiesiskajā regulējumā Latvijā.
Trokšņa negatīvā ietekme un tā regulējums
Trokšņa jēdziens tiek sasaistīts ar tādiem vārdiem kā "nevēlama, traucējoša skaņa". Visbiežāk cilvēki ikdienā saskaras tieši ar vides trokšņiem, kas nozīmē "nevēlamu vai kaitīgu cilvēka darbības radītu āra troksni, ieskaitot troksni, ko izraisa transportlīdzekļi, ceļu satiksme, dzelzceļu satiksme, gaisa satiksme un kas rodas rūpnieciskas darbības zonās".2 Vides troksnis tiek norādīts kā iepriekš "aizmirstais piesārņojums", bet tagad tam ir precizēta vieta un loma vides un veselības jomā, jo tas var atstāt negatīvu ietekmi uz cilvēka veselību.3 Vides trokšņu kaitīgo ietekmi uz cilvēku veselību akcentējusi Pasaules Veselības organizācija, kura jau 1999. gadā izstrādāja vadlīnijas aizsardzībai pret sadzīves (vides) troksni. Pasaules Veselības organizācija uzsvērusi, ka troksnis var radīt veselības problēmas saistībā ar dzirdes traucējumiem, miega traucējumiem, ietekmi uz garīgo veselību, darbaspējām u.c.4
Trokšņu ietekme uz veselību analizēta arī līdzšinējā Satversmes tiesas praksē.5 No tiesu prakses izriet, ka trokšņu piesārņojuma jautājumi saistīti ar Satversmē noteiktajām tiesībām uz veselības aizsardzību (111.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.