Civilprocesa likuma¹ 44. pantā ietvertās normas nosaka kārtību, kā atlīdzināmi ar lietu saistītie izdevumi, tostarp arī izdevumi advokāta palīdzības samaksai. Tomēr pastāvošo regulējumu nevar uzskatīt par pilnīgu, un tas neaptver visus iespējamos gadījumus praksē. Jautājums ir aktuāls gan tāpēc, ka tiesu prakse ir atšķirīga, gan arī tāpēc, ka nākotnē "advokātu process" tiks paplašināts, līdz ar to ir nepieciešami skaidri un saprotami spēles noteikumi, kas būtu zināmi tiesai un pārējiem procesa dalībniekiem. Rakstā tiek analizēts likuma regulējums, apskatīta tiesu prakse un sniegts argumentēts viedoklis strīdīgu gadījumu risināšanā. Raksta mērķis ir panākt konsekvenci tiesu praksē, piemērojot attiecīgās tiesību normas, kā arī piedāvāt jaunus risinājumus, to skaitā Civilprocesa likuma grozījumus.