Augstākā tiesa vairākos lēmumos ir vērsusi zemāko instanču tiesu uzmanību uz pierādījumiem un pierādījumu vērtējumu kā vienu no būtiskiem kriminālprocesa jautājumiem. Par pierādījumu vērtēšanas nozīmi pirmās un apelācijas instances tiesā ir izteiktas atziņas arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē, kuras kompetencē tieši neietilpst pierādījumu izvērtēšana, bet tās uzdevums ir kontrolēt, lai nacionālās tiesas nepieļautu acīmredzamu netaisnīgu vai patvaļīgu faktu vai likuma interpretāciju. Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir norādījusi, ka vispārīgi nacionālo tiesu kompetencē, īpaši pirmās instances tiesas kompetencē, ir novērtēt to rīcībā esošo pierādījumu nozīmi, kā arī aizstāvības iesniegto pierādījumu nozīmi.¹ Tiesvedības instances ir noteiktas Kriminālprocesa likuma 442. pantā, no kura izriet, ka rajona (pilsētas) tiesa izskata visas krimināllietas kā pirmās instances tiesa. Apelācijas kārtībā pārsūdzētu rajona (pilsētas) tiesas nolēmumu izskata apgabaltiesa kā apelācijas instances tiesa, bet kasācijas kārtībā pārsūdzētu jebkuras tiesas nolēmumu izskata Augstākā tiesa kā kasācijas instances tiesa.

Kasācijas instances tiesas kompetence

Pārsūdzēšanas kasācijas kārtībā būtība un saturs, kā arī kasācijas instances tiesas kompetence ir ietverta Kriminālprocesa likuma 54. nodaļā "Lietas izskatīšana kasācijas kārtībā". No Kriminālprocesa likuma 569. panta pirmās daļas izriet, ka pārsūdzēšana kasācijas kārtībā ir rakstveida kasācijas protesta vai sūdzības iesniegšana Augstākajā tiesā par tāda apelācijas instances tiesas nolēmuma tiesiskumu, kurš vēl nav stājies spēkā, nolūkā panākt tā atcelšanu pilnībā vai kādā tā daļā vai arī grozīšanu juridisku iemeslu dēļ. Savukārt panta trešā daļa papildus noteic, ka kasācijas instances tiesa pierādījumus lietā no jauna neizvērtē. Augstākā tiesa vairākos lēmumos norādījusi, ka lietā esošo pierādījumu novērtēšana piekrīt tiesai, kas izspriež lietu pēc būtības.

Jautājums par to, vai lietā esošie pierādījumi ir vai nav pietiekoši apsūdzētā vainīguma konstatēšanai, ir būtības jautājums, kas kasācijas kārtībā nav pārbaudāms. Tāpat kasācijas kārtībā nav pārbaudāmi kasācijas protesta un sūdzību iesniedzēju prātojumi par citādu lietas apstākļu novērtējumu, nekā to ir izdarījusi apelācijas instances tiesa.²

Kasācijas instances tiesa lietu pēc būtības neizskata, pierādījumus lietā no jauna neizvērtē, taču tās kompetencē ietilpst izvērtēt, vai ir ievērotas Kriminālprocesa likumā izvirzītās prasības pierādījumu vērtēšanā, vai pareizi piemērots Krimināllikums, kvalificējot noziedzīgu nodarījumu un nosakot sodu, vai tiesas nolēmums atbilst Kriminālprocesa likuma prasībām, vai nav pārkāpts kriminālprocesa pamatprincips – tiesības uz lietas izskatīšanu taisnīgā tiesā.