15. Janvāris 2019 /NR. 2 (1060)
Redakcijas sleja
Kurš runās par tiesiskumu pašvaldībās
4

Šobrīd Latvijā ir 119 pašvaldības jeb vietējās pārvaldes vienības – 110 novadi un deviņas lielās pilsētas. Kaut arī to skaits joprojām ir pārāk liels un resursu izkliedētība bieži vien nes līdzi arī darbības neefektivitāti un kvalitātes problēmas (par ko vairāk vai mazāk vienoti ir arī daudzi 13. Saeimas politiķi), tomēr pašvaldību ietekmi Latvijas politikā pēdējos gados daudzi eksperti vērtējuši kā ļoti būtisku, un acīmredzot šī iemesla dēļ arī kavējušās daudzas nepieciešamās reformas.

Savukārt pašvaldību ietekme uz Latvijas iedzīvotājiem ir acīmredzama bez lietpratēju priekšā teikšanas: pašvaldības un to iestādes nodrošina ļoti svarīgas funkcijas un pakalpojumus, kā arī administrē milzīgus nodokļu maksātāju finanšu resursus (to iekasētie nodokļi un valsts dotācija pašvaldību budžetiem veido vairāk nekā 17 % no Latvijas kopējās publiskās naudas). Pašvaldības ir arī lielākie darba devēji: kopumā ņemot, to administrācijās un iestādēs (pašvaldību policijā, skolās, sporta un kultūras iestādēs utt.) strādā krietni virs 100 tūkstošiem darbinieku (aptuveni 2/3 no visa publiskā sektora Latvijā), bet tiem klāt jāpieskaita vēl arī pašvaldību uzņēmumos strādājošie.

Ievērojamā politiskā, saimnieciskā un sociālā loma ir dabiski saistīta arī ar ļoti apjomīgu un daudzveidīgu pašvaldību tiesisko regulējumu: līdzās "pamatakmenim" – 1994. gada likumam par "Par pašvaldībām" – to darbu regulē arī neskaitāmi citi tiesību akti. Turklāt arī pašas vietējās pārvaldes darbojas kā "mazie likumdevēji", izdodot saistošos noteikumus.

Gan ņemot vērā pašvaldību lielo skaitu, gan pieņemto lēmumu nozīmību un finansiālo ietilpību, kam līdzi dabiski nāk arī neizbēgamie korupcijas riski (teritoriālā plānošana, iepirkumi, ES projekti utt.), tiesību piemērošana dažādās pašvaldībās ne vienmēr norit gludi, bet pēdējo gadu publiskie skandāli un pat noziedzīgie nodarījumi vairākās pašvaldībās raisa jautājumus arī par valsts (VARAM) veiktās uzraudzības efektivitāti.

Arī Satversmes tiesā pēdējos gados audzis to lietu skaits, kas saistītas ar pašvaldībām: ne vien tradicionālie strīdi par teritorijas plānošanas saistošajiem noteikumiem, bet arī par nekustamā īpašuma nodokli, kapiem, ēdināšanas maksām izglītības iestādēs, domes darba organizāciju u.c. Tā, piemēram, Satversmes tiesas spriedums Salaspils novada pastāvīgo komiteju lietā pavēris pašvaldību deputātu iespējas meklēt tiesību aizsardzības iespējas administratīvajās tiesās un, jādomā, uzlabos pašvaldību darba organizāciju.

Gandrīz pirms gada, "Jurista Vārda" redakcijai izlemjot veidot pašvaldībām veltītu speciālo laidienu, izrādījās, ka tas ir sarežģīts uzdevums. Likās, ka tik plašā nozarē viegli atradīsim daudz lietpratēju, kas būtu gatavi paust viedokli un izklāstīt pieredzi. Tomēr izrādījās gluži pretēji – rakstītājus nācās meklēt un pierunāt ar milzīgām grūtībām. Tāpēc esam ļoti pateicīgi tiem tiesībniekiem, kas tomēr atsaucās mūsu aicinājumam (un jo īpašie tiem, kas savus rakstus sagatavoja ātri, bet bija spiesti gaidīt, līdz redakcijai izdosies savākt pilnu žurnāla laidienu). Savukārt visus citus, kam būtu ko teikt par pašvaldību tiesību jautājumiem, laipni aicinām iesūtīt redakcijai savas idejas un rakstu pieteikumus, lai nākotnē varētu iesākto tematu turpināt. Iespējams, šādā veidā starp pašvaldību juristiem varētu veidoties viedokļu līderi, kas šajā tiesību nozarē varētu uzņemties iniciatīvu veicināt normatīvā regulējuma un vienveidīgas, stabilas tiesību prakses attīstību.

Ņemot vērā pašvaldību darba daudzveidību, arī šis žurnāla laidiens iznācis raibs kā lupatu deķis – katrs autors brīvi izvēlējies savu tematu. Savukārt par īpašu aktualitāti, ko varējām pievienot jau faktiski gatavam numuram, parūpējās pati dzīve: pagājušā gada nogalē Rīgas pašvaldību satricinājušais "Rīgas satiksmes" korupcijas skandāls. Reaģējot uz politisko un sabiedriskās domas spiedienu, atbildīgā ministrija iesniegšanai valdībā decembrī sagatavoja likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu, kas tomēr izpelnījās kritiku tiesiskā pamatojuma nepilnības dēļ un vismaz pagaidām nav ticis izskatīts valdības sēdē un nav virzīts tālāk uz Saeimu. Lai sniegtu iespēju izvērtēt šo neparasto situāciju (līdz šim Latvijā atlaistas ir tikai divas pašvaldības, turklāt galvaspilsētas gadījums, protams, būtu sevišķs), dodam lasītājiem iespēju iepazīties gan ar VARAM sagatavoto likumprojektu un tā anotāciju, gan vairākiem institūciju atzinumiem un divu lietpratēju (J. Neimaņa un E. Pastara) atsevišķiem viedokļiem.

Ļoti ceram, ka šis "Jurista Vārda" tematiskais laidiens būs noderīgs mūsu lasītājiem, kuru vidū, kā mēs to zinām, ir daudzi Latvijas pašvaldību darbinieki. Cerot uz interesi, esam pat nodrukājuši nelielu papildu tirāžu, ko var iegādāties VSIA "Latvijas Vēstnesis" Klientu centrā Rīgā, Bruņinieku ielā 53 (iespējama piegāde arī pa pastu, tālrunis pasūtījumiem 67898740).

Noslēdzot šo ievadu, vēlos izteikt sirsnīgu pateicību par neatsveramo atbalstu, noderīgajiem kontaktiem un vērtīgajiem ieteikumiem, ko mums šī "Jurista Vārda" veidošanas gaitā sniedza neapšaubāma nozares lietpratēja Kristīne Jaunzeme!

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Gailīte D. Kurš runās par tiesiskumu pašvaldībās. Jurista Vārds, 15.01.2019., Nr. 2 (1060), 2.lpp.
patīk
nepatīk
drukāt
VISI RAKSTI 15. Janvāris 2019 /NR. 2 (1060)
4 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Homērs
15. Janvāris 2019 / 16:04
1
ATBILDĒT
Plāns ir ļoti skaists, taču nav ņemta vērā būtiska nianse - galvaspilsētā ir daudz iedzīvotāju, taču liela daļa no tiem ir labprātīgi izvēlējusies savus nodokļus maksāt bajāriem kaut kur perifērijā. Perifēriju bajāri pilnīgi mierīgi varētu pieņemt saistošos noteikumus par savu dzimtļaužu aizsargāšanu citu bajāru teritorijās. Var sanākt viens liels "mordobojs" un tauta uz savām rokām mēra krēslā atnesīs atpakaļ pašreizējo Kuzjas un Mura saimnieku.
Seskis
15. Janvāris 2019 / 09:17
0
ATBILDĒT
Nacionālās apvienības izstrādātais likumprojekts Rīgas pilsētas pašvaldības atlaišanai ir idejiski piesātināts un vērtējams kā pilotprojekts Latvijas Republikas pašvaldību reformai. Svarīgākā likumprojekta esence ir pašvaldības domes atlaišana un aizvietošana ar maksātnespējas administratoru, kurš pamazām likvidēs visus pašvaldību uzņēmumus un varas organizācijas, tādējādi nodrošinot darbinieku atlaišanu un milzu līdzekļu ekonomiju. Maksātnespējas administrators turpinās iekasēt nodokļus, kuri turpmāk nodrošinās maksātnespējas administratora atlīdzību. Maksātnespējas administrators nepildīs likumā noteiktās pašvaldības funkcijas, bet pašvaldības teritoriju sadalīs patrimonālapgabalos, ko izlēņos Nacionālajai apvienībai lojāliem vasaļiem. Katrs vasalis pats rūpēsies par nodokļu un nodevu iekasēšanu savā patrimonālapgabalā, no kuriem daļa tiks nodota maksātnespējas administratoram kā zemes virskungam un daļa - bajāra vajadzībām, lai nodrošinātu statusam atbilstošu dzīvesveidu. Katrs bajārs savā patrimonālapgabalā izdos saistošos noteikumus un uzturēs militārus zemessardzes grupējumus, lai piespiestu pašvaldības iedzīvotājus pildīt autonomās un ne tik autonomās funkcijas. Likumprojekta pozitīvā ietekme - darbinieku masveida atlaišana un nodošana Nacionālās apvienības jurisdikcijā kā pašvaldības teritorijai piederīgu nebrīvo darbaspēku, kas bez atlīdzības pildīs pašvaldības funkcijas. Atbilstoši Nacionālās apvienības politiskajai ideoloģijai, turpmāk pašvaldības iedzīvotāji dies un daiņos pastalās, strādās „bez saulītes vakarā", un kopā ar sirmīšiem nosvīdīs vēl pirms saules lēkta.
Viesturs > Seskis
19. Janvāris 2019 / 17:10
1
ATBILDĒT
Lai kā nebūtu, NA daudzu gadu garumā ir pasargājusi tiesu sistēmu no sagraušanas un pārvēršanas par kebabnīcu, kuras īpašnieks (tiesu gadījumā ministrs) savus melnīgsnējos pārdevējus maina pēc SAVAS vajadzības.
Ja nopietni, man liekas, ka tiesas ir vienīgā nesačakarētā institūcija, kura pa lielam pilda savas funkcijas.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 1
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
15. Janvāris 2019 /NR. 2 (1060)
Pašvaldības domes atlaišana
LASĪT E-ŽURNĀLU: Nr. 2 (1060)
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
TIESĪBU PRAKSE
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties