5. Februāris 2019 /NR. 5 (1063)
Intervija
Tiesu varas neatkarība ir katra cilvēka interesēs
2
Ivars Bičkovičs intervijā žurnāla "Jurista Vārds" galvenajai redaktorei Dinai Gailītei
Foto: Aiga Dambe

Šomēnes, 22. februārī, notiks kārtējais Augstākās tiesas gada pārskata plēnums, kurā tiks analizēti Latvijas tiesu sistēmas kasācijas instances – Senāta – triju departamentu aizvadītā gada darba rezultāti. Atšķirībā no vairākiem iepriekšējiem gadiem statistika rāda stabili cerīgu situāciju civillietu izskatīšanā, turpretī administratīvo lietu uzkrājumi turpina pieaugt, bet Krimināllietu departamentam saskaņā ar Satversmes tiesas lēmumu būs nepieciešams ilgāks laiks, turpmāk koleģiāli (nevis vienam tiesnesim kā līdz šim) lemjot par lietu pieņemamību.

Aizvadītais 2018. gads bija jau otrais pēc kārtas, kad Augstākā tiesa pēc "tīro triju instanču" sistēmas ieviešanas darbojās tikai kā kasācijas tiesa. Šis gads arī pagāja kasācijas instances simtgades svinību zīmē, turklāt gada nogalē ar grozījumiem likumā "Par tiesu varu" tiesai tika atjaunots vēsturiskais Senāta nosaukums, kas pirms dažiem gadiem no likuma ar ne visai skaidru motivāciju bija dzēsts.

Savukārt pirmās un apelācijas instances tiesas Latvijā pagājušajā gadā piedzīvoja noslēdzošās pārmaiņas, ko nesa tiesu teritoriālā reforma, un pie jaunās kārtības vēl jāpierod gan tiesām, gan to klientiem.

Lai noskaidrotu Senāta darba rezultātus un tiesu varas skatījumu uz pēdējā laikā piedzīvotajām pārmaiņām un arī reputācijas krīzēm, žurnāls "Jurista Vārds" uz sarunu aicināja Augstākās tiesas un Tieslietu padomes priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču.

Jau iepriekš ieplānotā tikšanās sakrita ar laiku, kad tika izveidota jaunā valdība un tikko kā bija notikusi pirmā Tieslietu padomes sēde ar tieslietu ministra Jāņa Bordāna līdzdalību, tāpēc saruna skāra arī paredzamo tiesu varas un jaunās valdības sadarbību.

Daudzus noteikti interesēs arī I. Bičkoviča skaidrojums, kāpēc viņa vārds ir atrodams 2018. gada decembrī Latvijas sabiedrībai atvērtajos "čekas maisos". Tieši žurnāla "Jurista Vārds" lasītāji ir pirmie, kam viņš piekrita izstāstīt šo savu stāstu.

Esat Augstākās tiesas priekšsēdētājs jau desmit gadus, kā arī Tieslietu padomes priekšsēdētājs kopš tās izveides 2010. gadā. Amats un atbildība prasa visaptverošu redzējumu, tāpēc pirmkārt gribētos vaicāt ļoti plaši – vai, jūsuprāt, Latvija ir tiesiska valsts?

Pilnīgi noteikti Latvija ir tiesiska valsts. Tiesiskumu nodrošina trīs varas atzaru – likumdevēja, izpildvaras un tiesu varas – neatkarīga darbība. Protams, kā jurists un tiesnesis es arī atzīšu, ka mēs nedzīvojam pilnīgi ideālā pasaulē. Latvijā daudzās jomās joprojām ir problēmas, kas ir jārisina, tai skaitā tiesu sistēmā, un Tieslietu padome aktīvi to dara. Tomēr esmu pārliecināts, ka primāro uzdevumu – nodrošināt ikvienam indivīdam tiesības uz taisnīgu tiesu – Latvijas tiesu sistēma katrā ziņā veic. Neilgajā laika posmā kopš mūsu valsts neatkarības atgūšanas un tiesu sistēmas pilnīgas "restartēšanas" tas, manuprāt, ir liels sasniegums. Mēs esam spējuši nostāties kā līdzīgs blakus līdzīgam ar citām Eiropas valstu tiesu sistēmām vecajās demokrātijās – gan profesionalitātes, gan efektivitātes ziņā.

Tātad sauklis "viens likums – viena taisnība visiem" Latvijā darbojas?

Mēs uz to noteikti tiecamies.

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
?
11. Februāris 2019 / 12:07
2
ATBILDĒT
"Šis varbūt arī ir tas gadījums, kad diemžēl vietā ir atgādināt, ka ne vienmēr taisnīguma sajūta sakrīt ar likumu un otrādi....."
Atgādināt nevajag, vajag palīdzēt saprast, kā tas ir iespējams???? Kas tie par likumiem, kas nenodrošina taisnīgumu?
Jurčiks > ?
11. Februāris 2019 / 18:44
0
ATBILDĒT
Laikam nenākas bieži sastapties ar tiesību problemātiku, ja reiz šādi jautājumi rodas?...
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties