5. Februāris 2019 /NR. 5 (1063)
Skaidrojumi. Viedokļi
Piespiedu nomas tiesiskās attiecības – būtība un īstenošanas iespējas Latvijas tiesību sistēmā
20
Toms Dreika
Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta Vispārējo civiltiesību nodaļas jurists

Piespiedu nomas tiesiskās attiecībās, lai arī tiesību sistēmā pastāv jau vairāk nekā 25 gadus,1 vēl joprojām ir aktuālas gan likumdevējam, meklējot taisnīgu līdzsvaru starp tajās iesaistīto personu interesēm, gan arī pašiem tiesību normu piemērotājiem, praksē noregulējot no tām izrietošās tiesiskās attiecības. Līdz šim lielākās diskusijas, kā arī visaktīvākā likumdevēja darbība ir bijusi tieši jautājumā par nomas maksu. Savukārt citi aspekti par šā institūta būtību ir daudz mazāk pētīti, kaut arī ir ne mazāk būtiski, lai sasniegtu taisnīgu līdzsvaru starp tajās iesaistīto personu interesēm. Ievērojot minēto, raksta mērķis ir rosināt plašāku diskusiju par piespiedu nomas institūtu, tā subjektiem, no tā izrietošajām tiesībām un pienākumiem, kā arī tā kā speciāla tiesību institūta iekļaušanos vispārējā saistību tiesību sistēmā.

šis raksts ir maksas saturs
TEV IR PAROLE
E-ŽURNĀLS
e-pasta adrese
parole
atcerēties mani
Pirkt vai atvērt ar kodu
vai
autorizējies, ja žurnāls jau tavs
ABONĒ 2020.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: žurnāls, e-žurnāls un komplekts!
20 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Arta Snipe
7. Februāris 2019 / 09:52
2
ATBILDĒT
Ja piekrītam 3. secinājumam, tad aplami ir visi nolēmumi, kuros konstatēta darījuma (vai pat komerdarījuma) noslēgšana.
Kāds ir autora viedoklis šajā jautājumā? Ja zemes īpašniekam nav prasījuma tiesības līdz līguma noslēgšanai, kad sāk tecēt noilguma termiņš?
Toms Dreika > Arta Snipe
7. Februāris 2019 / 11:33
0
ATBILDĒT
Noma kā tiesiska attiecība (lai arī abstrakta) uz likuma pamata jau pastāv. Tādēļ jautājumu par tās konkretizāciju un secīgi saistību izpildi var risināt arī par pagājušu laiku.

Mans viedoklis par komercdarījumu jau ir pie vienas no jūsu publikācijām (neatceros, vai bija raksts vai eseju sadaļā) un nav mainījies. T.i., jautājums būs atrisināts, kad AT par šo izšķirsies. Es redzu divus ceļus, kā to var izdarīt. Tā kā tas ir jautājumus par Komerclikuma attiecīgo normu interpretāciju (komercdarījuma jēdziena tvērumu), viens ir vēsturiskā interpretācijas metode, lai gan tur īsti saprast nevar, jo sākotnējā redakcija skaidri norādīja uz tiesiska darījuma nepieciešamību, bet starp lasījumiem tika grozīta pēc Juridiskā biroja ierosinājuma. Ja ar pirmo nevar nonākt pie skaidrības, tad tas ir teleoloģijas jautājums un būtībā par to izšķirsies AT. No sistēmas viedokļa manā skatījumā var būt gan tā, ka tas var būt komercdarījums (saistība uz likuma pamata), gan tā, ka nē, un jautājums ir par to, vai likumdevējs par to izšķīrās.
Sandis Bērtaitis
6. Februāris 2019 / 21:53
7
ATBILDĒT
Paldies autoram par vērtīgo ieguldījumu šīs tiesību problemātikas izpētē!
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 17
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Civillikums
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
TIESĪBU PRAKSE
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
17
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties