Žēl, ka viedoklī nav analizēti "par" argumenti. Vienīgais, ko pamanīju ir vecāku tiesības audzināt bērnus pēc savas pārliecības un vēlme popularizēt medības.
Tas, ka direktīva kaut ko pieļauj, ne vienmēr nozīmē, ka to automātiski vajag.
Es gan domāju, ka diskusijas centrā būtu jābūt sekām un to ietekmei. Kļūdas un negadījumi notiks, no tā izvairīties mēs nespēsim nekā. Pieņemot regulējumu, notiks kļūdas, kuru centrālā persona būs šis pusaudzis, un otrā pusē būs līķis. No vienas puses, vai mēs gribam tik jaunu cilvēku nolikt fakta priekšā, ka viņš ir nonāvējis. No otras puses, vai mēs gribam likt ieroča īpašniekam sēdēt cietumā arī par to, ko viņš nespēja kontrolēt (ja ierocis ir cita rokās, personai nevar būt pilna kontrole pār to). Šādas situācijas būs un tās būs skaļas lietas un tad ir jautājums, vai tas mērķis attaisnos to smago stāvokli, kādā būs tas pusaudzis un ieroča īpašnieks (nesaku, ka man ir atbilde uz šo jautājumu). Un es šeit pat mazāk runāju par juridiskajām sekām, tā situācija noteikti ir smaga arī bez tā. Pirms nu jau gadiem, kad viens autovadītājs aizsūtīja manu kaimiņieni uz morgu uz gājēju pārejas, viņš dauzīja galvu pret asfaltu notikuma vietā (es, protams, nezinu vai juridiskā stāvokļa vai morālā pārdzīvojuma dēļ). Mums, protams, ir nepieciešami visi transporta verķi, jo bez tiem mēs pat nevarētu pabarot savu šī brīža skaitu uz zemes. Līdz ar to, lai arī cik daudz cilvēku mirtu uz ceļiem, mums transports būs vajadzīgs. Bet jautājums, vai ir kāds iemesls, kādēļ mums vajag kādu tīni nostādīt šādā situācijā?