Tiesiskais regulējums

2016. gada 4. februārī, izpildot Finanšu darījumu darba grupas (Financial Action Task Force) 6. un 7. rekomendācijas labās prakses vadlīnijās noteikto, tika pieņemts Likums. Taču Likumā tika konstatētas nepilnības, piemēram, tas neregulēja jautājumus par sankciju ievērošanu publisko iepirkuma jomā, kā arī nerisināja jautājumu par Amerikas Savienoto Valstu (turpmāk – ASV) Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (Office of Foreign Assets Control (turpmāk – OFAC)) sankciju ietekmi uz finanšu un kapitāla tirgu.¹

Lai novērstu konstatētās nepilnības, 2018. gada 19. aprīlī tika izsludināti grozījumi Likumā, kas stājās spēkā 2018. gada 12. jūlijā (turpmāk – Grozījumi). Autoru ieskatā, būtiskākās Grozījumos ietvertās izmaiņas attiecas uz šādiem jautājumiem:

1) precizēts Likuma mērķis un darbības joma, paredzot, ka Likuma mērķis ir nodrošināt mieru, drošību un tiesiskumu atbilstoši Latvijas starptautiskajām saistībām un nacionālajām interesēm, ieviešot starptautiskās sankcijas, nosakot nacionālās sankcijas vai arī Likumā noteiktajos gadījumos piemērojot Eiropas Savienības (turpmāk – ES) vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (turpmāk – NATO) dalībvalsts noteiktās sankcijas. Tādējādi no aktuālā Likuma mērķa formulējuma cita starpā izriet, ka Likuma subjektiem ir saistošas OFAC noteiktās sankcijas;

2) noteikts, ka visām fiziskām un juridiskām personām ir pienākums ievērot un izpildīt Latvijā spēkā esošās sankcijas (par sankciju tīšu pārkāpšanu paredzēta arī kriminālatbildība);

3) papildināts kompetento institūciju² saraksts ar Valsts ieņēmumu dienestu (turpmāk – VID) un Patērētāju tiesību aizsardzības centru (turpmāk – PTAC), vienlaikus nosakot, ka attiecīgo institūciju atbildībā ir finanšu un civiltiesisko ierobežojumu izpildes kontrole attiecībā uz savā uzraudzībā esošajām un Likumā uzskaitītajām personām. Papildus tam Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests (Kontroles dienests) ir noteikts kā kompetentā institūcija finanšu ierobežojumu izpildē cīņai pret starptautisko terorismu. Būtiski uzsvērt, ka raksta sagatavošanas brīdī Valsts sekretāru sanāksmē (turpmāk – VSS) izsludināts papildināts likumprojekts grozījumiem Likumā, kas paredz arī citu kompetento institūciju noteikšanu dažādu personu uzraudzībai pār sankciju piemērošanu regulējošo normatīvo aktu ievērošanu;³

4) paredzēts Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (turpmāk – FKTK), VID un PTAC uzraudzībā esošo personu pienākums atbilstoši savam darbības veidam veikt sankciju riska novērtējumu, kā arī pienākums izveidot iekšējās kontroles sistēmu, pamatojoties uz šo novērtējumu;

5) sniegta iekšējās kontroles sistēmas definīcija,⁴ nosakot kompetento institūciju tiesības piemērot administratīvās sankcijas un uzraudzības pasākumus par iekšējās kontroles sistēmu trūkumiem.