Šobrīd kibertelpas jēdzienu vairs neattiecinām tikai uz atsevišķiem datoriem vai datu centriem. Mūsdienās tendence visu slēgt tīklā un vadīt centralizēti rada riskus arī valstu kritiskajai infrastruktūrai, tai skaitā elektroapgādes sistēmām, paaugstinātas bīstamības industriālajām iekārtām, aviosatiksmei, kuģu vadības sistēmām u.tml. Ja iepriekš šīs sistēmas tika vadītas vairāk vai mazāk manuāli, tad pašlaik šo funkciju spēj veikt industriālo kontroles sistēmu SCADA (Supervisory Control and Data Acquisition) arhitektūra, kas nodrošina datu apmaiņu un attālinātu piekļuvi. Līdz ar to palielinās arī drošības riski, kas saistīti ar industriālo būvju un iekārtu raksturu – lielākoties šīs sistēmas ir nozīmīgas reģiona vai valsts ekonomiskajai funkcionēšanai. To darba paralizēšana vai iznīcināšana rada ekoloģisko katastrofu draudus ar eventuāli kumulatīvu efektu.

Jauna realitāte

Pastāv fundamentālas atšķirības starp sekām, kas var rasties, piemēram, noplūstot kāda uzņēmuma vai iestādes klientu datiem, un sekām, kad kiberuzbrukuma rezultātā, attālināti pārņemot naftas tankkuģa vadību, tiek izraisīta sadursme un noplūst naftas produkti. Kaitējuma mērogs pieaug, ja šādu darbību rezultātā fiziski cieš infrastruktūra vai cilvēki. Šāda hipotētiska scenārija gadījumā var rasties divi būtiski jautājumi, uz kuriem pašreizējā tiesiskajā regulējumā nav skaidras atbildes:

1) ja tālākā izmeklēšanā aizdomas vedina uz citas valsts līdzdalību – kādi ir juridiskie un tehniskie kritēriji vai nepieciešamais pierādījumu apjoms, lai pamatoti uz to norādītu;