5. Marts 2019 /NR. 9 (1067)
Skaidrojumi. Viedokļi
Vai kiberoperācijas būtu jāpielīdzina karadarbībai

Ar kibertelpu saistīti incidenti mūsdienās ir kļuvuši par ikdienas ziņu tematu daudzviet pasaulē. No paralēlas sistēmas, kas pieejama tikai akadēmiskās izpētes centriem un militārajai sfērai, kibertelpa ir izaugusi par kompleksu, plaši pieejamu un ikdienā lietotu tīklu. Kā daudzi tehnoloģiski jauninājumi arī interneta pieejamība nes līdzi abpusgriezīga zobena dilemmu – sistēmai kļūstot masveidīgai (pieslēdzot tai aizvien jaunas ierīces), neizbēgami palielinās arī ar tās izmantošanu saistītie drošības riski.

Šobrīd kibertelpas jēdzienu vairs neattiecinām tikai uz atsevišķiem datoriem vai datu centriem. Mūsdienās tendence visu slēgt tīklā un vadīt centralizēti rada riskus arī valstu kritiskajai infrastruktūrai, tai skaitā elektroapgādes sistēmām, paaugstinātas bīstamības industriālajām iekārtām, aviosatiksmei, kuģu vadības sistēmām u.tml. Ja iepriekš šīs sistēmas tika vadītas vairāk vai mazāk manuāli, tad pašlaik šo funkciju spēj veikt industriālo kontroles sistēmu SCADA (Supervisory Control and Data Acquisition) arhitektūra, kas nodrošina datu apmaiņu un attālinātu piekļuvi. Līdz ar to palielinās arī drošības riski, kas saistīti ar industriālo būvju un iekārtu raksturu – lielākoties šīs sistēmas ir nozīmīgas reģiona vai valsts ekonomiskajai funkcionēšanai. To darba paralizēšana vai iznīcināšana rada ekoloģisko katastrofu draudus ar eventuāli kumulatīvu efektu.

 

Jauna realitāte

Pastāv fundamentālas atšķirības starp sekām, kas var rasties, piemēram, noplūstot kāda uzņēmuma vai iestādes klientu datiem, un sekām, kad kiberuzbrukuma rezultātā, attālināti pārņemot naftas tankkuģa vadību, tiek izraisīta sadursme un noplūst naftas produkti. Kaitējuma mērogs pieaug, ja šādu darbību rezultātā fiziski cieš infrastruktūra vai cilvēki. Šāda hipotētiska scenārija gadījumā var rasties divi būtiski jautājumi, uz kuriem pašreizējā tiesiskajā regulējumā nav skaidras atbildes:

1) ja tālākā izmeklēšanā aizdomas vedina uz citas valsts līdzdalību – kādi ir juridiskie un tehniskie kritēriji vai nepieciešamais pierādījumu apjoms, lai pamatoti uz to norādītu;

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties