Būvatļauja kā būvniecību atļaujošais administratīvais akts tiek izdota ne
tikai būves kā tehniskas vienības izvietošanai noteiktā telpā (zemesgabalā), bet
ar būvatļauju tiek atļauts arī konkrēts būves izmantošanas veids. Tāpēc
būvatļaujas tiesiskuma pārbaudes tvērumā ietilpst arī argumenti, kas attiecas uz
būvatļaujā paredzētā būves izmantošanas veida un faktiski plānotā būves
izmantošanas veida savstarpēju neatbilstību un šādas neatbilstības radītu
tiesību normu pārkāpumu.
Ja būvatļaujas tiesiskuma pārbaudes ietvaros iespējams konstatēt, ka būvatļaujā
paredzētais būves lietošanas veids neatbilst faktiski ieplānotajam būves
lietošanas veidam, tas var būt pamats būvatļauju atcelt.
Tiesa šādā sastāvā: senatores Ieva Višķere, Līvija Slica, Rudīte Vīduša, rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz biedrības "Jūrmalas aizsardzības biedrība" pieteikumu par Jūrmalas pilsētas domes 2015. gada 23. februāra lēmuma atcelšanu, sakarā ar biedrības "Jūrmalas aizsardzības biedrība" kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2017. gada 7. aprīļa spriedumu.
Aprakstošā daļa
[1] Pieteicēja biedrība "Jūrmalas aizsardzības biedrība" apstrīdēja Jūrmalas pilsētas būvvaldes 2014. gada 17. decembra būvatļauju, ar kuru SIA "Dzintara krasti" (kas šajā lietā pieaicināta kā trešā persona) atļauta pansionāta ēkas un ēdnīcas Jūrmalā, Poruka prospektā 35, rekonstrukcija par viesu namu (turpmāk – strīdus būvatļauja).
Jūrmalas pilsētas dome ar 2015. gada 23. februāra lēmumu strīdus būvatļauju atstāja negrozītu.
[2] Pieteicēja vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par strīdus būvatļaujas atcelšanu, norādot, ka pieteicējas iegūtie pierādījumi apliecina, ka trešā persona faktiski plāno būvēt un ekspluatēt ēku kā daudzdzīvokļu dzīvojamo māju, nevis kā viesu namu. Tāpēc faktiski būvatļauja izdota daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas būvniecībai, savukārt, būvniecības dokumentācijā nosaucot to par viesu namu, trešā persona izvairījās no tiesību normās noteiktā pienākuma daudzdzīvokļu mājas būvniecībai izstrādāt detālplānojumu.
[3] Administratīvā apgabaltiesa, izskatījusi lietu apelācijas kārtībā, ar 2017. gada 7. aprīļa spriedumu pieteicējas pieteikumu noraidīja. Apgabaltiesas spriedums, citastarp pievienojoties rajona tiesas sprieduma motīvu daļai, pamatots ar turpmāk norādītajiem argumentiem.
[3.1] Kopumā, vērtējot pieteicējas pieteikuma pamatojumu, ir saprotams, ka pieteicēja ir vērsusies tiesā, lai novērstu situācijas, kad, noformējot būvniecības dokumentāciju par vienu būvniecības ieceri, faktiski notiek citas būvniecības ieceres realizācija.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.