Kārtība, kādā vēršama piedziņa uz parādnieka kustamo mantu, ir noteikta Civilprocesa likuma (turpmāk – CPL) 71. nodaļā. 2018. gada 1. martā tika pieņemti apjomīgi grozījumi CPL, kas stājās spēkā 2018. gada 1. jūlijā, un šo izmaiņu iniciators bija Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome, secinot, ka sociālekonomiskās attīstības rezultātā piedziņas uz kustamo mantu tiesiskajā regulējumā ir nepieciešami kompleksi grozījumi.1 Šajā rakstā apskatītas būtiskākās CPL 71. nodaļas izmaiņas, pretstatot tās iepriekšējam regulējumam.
Sekojot CPL 71. nodaļā ietvertā regulējuma transformācijai, redzams, ka līdz pēdējām apjomīgajām izmaiņām tika veikti atsevišķi grozījumi, taču piedziņas vēršanas uz kustamo mantu procedūras vadlīnijas tika saglabātas no pirmskara Latvijas tiesiskā regulējuma, savukārt tas lielā mērā bija saglabāts no bijušās Krievijas tiesību sistēmas.
No pirmskara Latvijas tiesību sistēmas pārņemtais piedziņas vēršanas uz kustamo mantu regulējums vairāk attiecināms uz sadzīves priekšmetu piespiedu pārdošanu. Šāda piedziņa bija efektīva tiktāl, ciktāl sadzīves priekšmetu otrreizējās realizācijas tirgus pieļāva tos pārdot par pietiekami augstu cenu, lai varētu segt pārdošanas izmaksas un atgūt parādu. Izsoles rīkošanas lietderības noteicošais faktors ir pircēju interese par izsoles objektu. Ja pircējus neinteresē iespēja iegādāties izsolē piedāvātos priekšmetus, tad šādu izsoli nav lietderīgi rīkot.
Pēdējo 20 gadu laikā inovāciju un tehnoloģiju attīstības rezultātā mantu, it īpaši elektropreču, kalpošanas mūžs aizvien sarūk. Nopirkt jaunu lietu ir lētāk nekā salabot veco. Līdz ar jaunu preces modeli iepriekšējais ievērojami zaudē savu vērtību.
Lietderības apsvērumi kā kritērijs konstatēto kustamo mantu apķīlāt vai neapķīlāt ir nostiprināts CPL 573. pantā, nosakot, ka tiesu izpildītājs kustamās lietas neapķīlā, ja varētu būt neiespējami tās pārdot un sprieduma izpildes izdevumi varētu pārsniegt no pārdošanas iegūstamo naudas summu. Jautājums par lietderību mantu apķīlāt ir atstāts tiesu izpildītāja izlemšanai.2
Šobrīd vairumā gadījumu nav lietderīgi braukt pie parādnieka uz dzīvesvietu, jo prognozējams, ka tur netiks konstatēta pietiekami vērtīga manta, par kuru izrādītu interesi pircēji un atgūtie naudas līdzekļi ne tikai segtu pārdošanas izmaksas, bet arī parādu vai vismaz daļu no tā. Daudz efektīvāk dzīvesvietas apsekošanai veltīto laiku varētu izmantot, veicot parādnieka mantas pārbaudi dažādos reģistros, kuru skaits un pieejamība tiesu izpildītājiem aizvien palielinās. Turklāt pašlaik aktuālāka un lietderīgāka ir piedziņas vēršana uz parādnieka bezķermeniskām lietām, piemēram, kapitāla daļām un finanšu instrumentiem, bet iepriekš CPL 71. nodaļā piedziņas kārtība uz šāda veida lietām nebija pietiekami regulēta.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-16:30 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Piekļūstamība Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
