Nolēmumu izpilde ietilpst un ir neatņemama tiesību uz taisnīgu tiesu sastāvdaļa.1 Garajā tiesvedības ceļa ķēdē tiesu izpildītājs ir noslēdzošais posms, kura pienākums ir nodrošināt šīs tiesības pilnvērtīgu realizēšanu, ja nenotiek nolēmuma labprātīga izpilde. Tiesu izpildītāja veiktajām amata darbībām jābūt kā tiesiskām un pamatotām, tā arī efektīvām jeb, kā tas normatīvi noteikts Tiesu izpildītāju likumā, "tiesu izpildītājs pēc savas iniciatīvas veic visus likumā noteiktos pasākumus un izmanto visus likumā paredzētos līdzekļus un metodes, lai ātri un kvalitatīvi pildītu tiesas un citu institūciju nolēmumus, kā arī veiktu citas sava amata darbības".2
Pieejamie IT risinājumi izpildu procesā
Ātru un kvalitatīvu izpildu procesu spēj nodrošināt moderns izpildu process, proti, tāds, kura pamatā ir divi būtiski faktori – pirmkārt, cilvēciskais, tas ir, tiesu izpildītājs kā augsti kvalificēts un kompetents jomas profesionālis, otrkārt – informācijas tehnoloģiju pieejamība, kas nodrošina tiesu izpildītāju ar nepieciešamo informāciju tiesas nolēmuma izpildei, kā arī atvieglo un optimizē darba kvalitāti.
Laikā, kad Latvijā tikai sāka veidoties tiesu izpildītāju institūta tiesiskais un praktiskais regulējums, tas ir, pirms simts gadiem, nolēmuma izpildes efektivitāte lielā mērā praktiski bija atkarīga no parādnieka veiklības. Tādējādi tiesu izpildītājam faktiski nebija nodrošināta pieeja informācijai par parādniekam piederošo mantu un pietika tikai kaut ko neuzrādīt vai noslēpt, lai piedziņa nebūtu iespējama.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.