9. Aprīlis 2019 /NR. 14 (1072)
Skaidrojumi. Viedokļi
Latvijas pārstāvības īstenošana Eiropas Savienības Tiesā, tostarp Rimšēviča lietā
Dr. iur.
Irēna Kucina
Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos, Latvijas Republikas pārstāve Eiropas Savienības Tiesā, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes asociētā profesore 

Šajā rakstā sniegts vispārīgs apskats par to, kā Eiropas Savienības Tiesā (turpmāk – EST) tiek īstenota Latvijas Republikas (turpmāk – Latvija) pārstāvība tiešajās un prejudiciālo nolēmumu lūgumu lietās, kā arī ieskats Rimšēvičs/Latvija lietas1 norisē un tās galvenajos problēmjautājumos.

1. Latvijas pārstāvība EST

Tiesvedība EST ir iespējama vairāku procesu veidos: tiešo lietu un prejudiciālo nolēmumu lietu veidā. Ar tiešajām lietām jāsaprot lietas, kur Latvija kā Eiropas Savienības (turpmāk – Savienība) dalībvalsts piedalās EST tiesvedības procesā kā prasītāja vai atbildētāja, piemēram, lietās par pienākumu, kas izriet no Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) un Līguma par Eiropas Savienību (turpmāk – LES), neizpildi. Vienlaikus ar tiešajām lietām jāsaprot tās lietas, kur Latvija kā dalībvalsts iestājas, lai paustu viedokli, atbalstot vienu no pusēm, piemēram, lietās, kurās Savienības iestāde cēlusi prasību pret citu dalībvalsti vai arī otrādi – Savienības iestāde cēlusi prasību pret citu Savienības iestādi, kā arī prasības, kas piekritīgas Vispārējai tiesai. Savukārt ar prejudiciālo nolēmumu lietām saprotamas lietas, kur dalībvalsts tiesa vēršas Tiesā ar prejudiciālā nolēmuma lūgumu. Šajā kontekstā būtiski atzīmēt, ka ar jēdzienu "EST" saprotama Savienības tiesu ie­stāde, kuras sastāvā šobrīd ietilpst divas tiesas, t.i., Tiesa un Vispārējā tiesa, un katrai no šīm tiesām ir sava kompetence.

Kopš 2016. gada beigām Latvija ir piedalījusies sešās tiešajās lietās (trīs tiešās Latvijas lietas un trīs citu Savienības dalībvalstu tiešās lietas), kur tiesvedība pabeigta. Divās lietās pieņemti ar Latvijas nostāju saskanīgi spriedumi, vienā lietā tiesvedība izbeigta, jo Eiropas Komisija (turpmāk – Komisija) atsauca prasību, kas bija celta pret Beļģijas Karalisti, bet trīs lietās, tostarp apvienotajās lietās C-202/18 un C-238/18 Rimšēvičs/Latvija, pieņemti Latvijas nostājai pretēji spriedumi.

Savukārt attiecībā uz prejudiciālā nolēmuma lietām norādāms, ka Latvija iestājusies 17 lietās. No tām 11 lietās spriedums ir bijis saskanīgs ar Latvijas nostāju, vienā lietā spriedums ir bijis daļēji saskanīgs ar Latvijas nostāju, bet piecās lietās Tiesas pieņemtie spriedumi bija pretēji Latvijas nostājai. Vienlaikus jānorāda, ka šobrīd ir 10 aktīvas tiesvedības prejudiciālo nolēmumu lietās, kur Latvija iestājusies, kā arī tiek gatavoti rakstveida apsvērumi vēl divās jaunās lietās. Tāpat aktīva tiesvedība norit divās tiešajās lietās, kā arī Latvija ir iesniegusi prasību pret Komisiju.

Šajā sakarā būtiski vērst uzmanību, ka EST tiesvedībās atšķirībā, piemēram, no tiesvedības Eiropas Cilvēktiesību tiesā lielākoties nav zaudētāju vai uzvarētāju, jo, piemēram, prejudiciālo nolēmumu lietās Tiesa nosaka, kā pareizi interpretējamas un piemērojamas Savienības tiesības.2 Līdz ar to minēto iemeslu dēļ nebūtu korekti teikt, ka dalībvalsts var uzvarēt vai zaudēt tiesvedību prejudiciālo nolēmumu lietās. Savukārt tiešajās lietās varētu runāt par uzvaru vai zaudējumu, ja konkrētā dalībvalsts lietā ir prasītāja vai atbildētāja. Tā tas ir, piemēram, kad Komisija ierosina tiesvedību pret dalībvalsti vai dalībvalsts ceļ prasību pret Savienības iestādi. Latvijas kontekstā izceļamas divas lietas, t.i., T-661/14 Latvija/Komisija un C-151/14 Komisija/Latvija.

Latvija lietā T-661/14 Latvija/Komisija pārsūdzēja Komisijas lēmumu, ar kuru Komisija konstatēja nepilnības Latvijas finansējuma piešķiršanas sistēmā, piemērojot Latvijai finanšu korekcijas. Vispārējā tiesa atcēla Komisijas lēmumu un pieņēma Latvijai labvēlīgu spriedumu.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties