Labs raksts. Jāatceras, ka prese ir neformāla ceturtā vara jeb demokrātijas sargsuns, bez kuras pārējās jeb formālās varas var viegli ieslīgt pašapmierinātā snaudā. Turklāt "prese" faktiski ir jebkurš no mums, jo žurnālista arods nav reglamentēta profesija, bet masu informācijas līdzekli ir jāreģistrē vien atsevišķos gadījumos. Publiskajā sektorā izmaksājamās naudas summas, tostarp, darba algas, tāpat ir atklājamas pēc atbilstoša informācijas pieprasījuma. Savukārt šādu pieprasījumu apstrāde prasa iestādes laiku un līdzekļus, tāpēc labāk budžeta līdzekļu detalizētu izlietojumu atklāt bez speciāla preses (tātad - jebkuras privātpersonas) aicinājuma. Jautājums ir tikai par atklājamās informācijas detalizācijas pakāpi.
Var piekrist autoram, ka sabiedrībai nav vispārējas objektīvas intereses par publiskas iestādes konkrēta darbinieka, kas nav valsts amatpersona, atlīdzību par paveikto darbu, secīgi, "tehniskā" personāla algas būtu pseidonimizējamas.
Attiecībā uz privāto sektoru precizējams, ka Darba likums ar 28.11.2018 nosaka, ka darba sludinājumā ir obligāti norādāma attiecīgā amata darba algas kopējās mēneša vai gada summas bruto vai paredzēto stundas tarifa likmes samaksas amplitūdu. Alkatība it visur!