Tieslietu padomes priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs uzsver, ka šis ir būtisks solis tiesu varas neatkarības stiprināšanā, mazinot izpildvaras ietekmi tiesnešu karjeras virzībā un tiesu darba organizācijā, vienlaikus palielinot Tieslietu padomes lomu šajos jautājumos. Priekšsēdētājs atzīmē, ka, ņemot vērā tiesu priekšsēdētāju būtisko vietu tiesu darba organizācijā un tiesu sistēmas attīstībā, jauno kārtību Tieslietu padome izstrādāja ar lielu atbildību: "Šis jautājums arī bija viens no pirmajiem, ko skatīja Tieslietu padome jaunajā sastāvā (līdz ar iepriekšējo pārstāvju pilnvaru laika beigām 2018. gada rudenī Tiesnešu konferencē tika pārvēlēti vairāki tiesnešu pārstāvji Tieslietu padomē). Tieslietu padomes darbs bija izanalizēt līdzšinējo tiesu priekšsēdētāju un viņu vietnieku atlases procesu, apskatīt pastāvošo Eiropas praksi, kā arī rast jaunus risinājumus, kas sniegs pārliecību par atlases procesa objektivitāti un caurspīdīgumu ne tikai sabiedrībā, bet arī pašu tiesnešu vidū."

Šim jautājumam Tieslietu padome veltīja vairākas sēdes. Ar Tieslietu padomes 2019. gada 15. marta lēmumu ir apstiprināta jaunā Rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka un tiesu nama priekšsēdētāja izvirzīšanas un iecelšanas kārtība (turpmāk – Jaunā kārtība).¹ Līdz ar to 2019. gadā notiks pirmie tiesu vadītāju atlases konkursi, kuru nosacījumus izstrādājusi Tieslietu padome. Jaunās kārtības pieņemšana iezīmē vairākus jauninājumus, kā arī liek uzsvaru uz pašu tiesnešu līdzatbildību tiesu darba uzlabošanā.

Konsolidācija un atklātība

Pirmkārt, pozitīvi novērtējams, ka procesu unifikācijas nolūkā līdzšinējo trīs atlases kārtību vietā ir pieņemts viens dokuments, kurā padarīta skaidrāka tiesu vadītāju atlases kārtība.² Līdzšinējie Tieslietu ministrijas dokumenti tika izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 72.