23. Aprīlis 2019 /NR. 16 (1074)
Skaidrojumi. Viedokļi
Administratīvā atbildība par publiskajos iepirkumos pieņemtajiem lēmumiem
Dr. iur.
Anatolijs Kriviņš
Daugavpils Universitātes docents 

Ritot diskusijai par Administratīvās atbildības likumu un administratīvo pārkāpumu sastāvu iekļaušanu nozares normatīvajos aktos, ir jāaktualizē jautājums, kas skar valstiski būtisku jomu – publiskos iepirkumus. Process, kura rezultātā tiek pārdalīti ievērojami finanšu resursi, prasa, lai tiktu nodrošināta publisko iepirkumu procesu likumība – tajā skaitā brīvās konkurences principa, vienlīdzības principa, efektivitātes, riska mazināšanas u.c. principu ievērošana.

Viens no svarīgiem publiskā iepirkuma posmiem ir publiskajā iepirkumā iesniegto piedāvājumu pārbaude, kad iepirkuma komisijas locekļiem ir jāizlemj, vai pretendents nav izslēdzams no dalības iepirkumā un vai pretendenta iesniegtais piedāvājums ir atbilstošs visām iepirkuma dokumentos noteiktajām prasībām. Lai sabiedrībā tiktu veicināta uzticamība publisko iepirkumu procesam un publisko iepirkumu procesā iesaistīto iestāžu un atbildīgo personu godprātībai,1 ir svarīgi vienoties par mehānismiem, kas mazinātu nepamatotu un kļūdainu lēmumu skaitu izslēgšanas un noraidīšanas jautājumos, ka arī nodrošinātu pēc iespējas efektīvāku prevenciju.

Risinot šo problēmu, 2013. gadā likumdevējs bija izšķīries par labu administratīvajai sodīšanai – no 2013. gada administratīvā atbildība par publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomas normatīvajos aktos noteikto kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumu un iepirkuma dokumentos vai koncesijas procedūras dokumentos noteikto prasību kandidātiem un pretendentiem neievērošanu bija paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 166.23 pantā.

LAPK 166.23 panta pirmajā daļā iekļautais izslēgšanas sastāvs paredzēja: "Par publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomas normatīvajos aktos noteikto kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumu neievērošanu – uzliek naudas sodu no septiņdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro". Savukārt LAPK 166.23 panta otrajā daļa iekļautais noraidīšanas sastāvs paredzēja, ka par iepirkuma dokumentos vai koncesijas procedūras dokumentos noteikto kandidātu un pretendentu atlases prasību vai tehnisko specifikāciju prasību neievērošanu piedāvājumu izvērtēšanas laikā – uzliek naudas sodu no septiņdesmit līdz trīssimt piecdesmit eiro2 (turpmāk rakstā – analizējamie sastāvi).

Raksta mērķis ir pievērst uzmanību analizējamo sastāvu tapšanas priekšvēsturei, īpatnībām, prevencijas efektivitātei, kā arī piedāvāt autora redzējumu attiecībā uz analizējamo sastāvu perspektīvām.

 

Analizējamo sastāvu teorētiskie un praktiskie problēmjautājumi

Analizējamais LAPK 166.23 panta regulējums šajā kodeksā tika konceptuāli ieviests ar 2013. gada 25. aprīļa likumu "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā",3 tāpēc par būtisku avotu normas ratio legis noskaidrošanai ir uzskatāms likumprojekta "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija)4 (turpmāk – Anotācija).

No Anotācijas izriet, ka administratīvā atbildība saskaņā ar LAPK 166.23 pantu bija iecerēta kā atbildība par materiālu pārkāpuma sastāvu. Minētais izgaismo vairākus teorētiskus un praktiskus problēmjautājumus administratīvās atbildības piemērošanā.

Analizējamajos sastāvos vienīgi fakta konstatācija par administratīvā pārkāpuma protokola esamības faktu, tajā iekļauto ziņu un norādes uz pārkāpuma kvalifikāciju atreferēšana nav un nevar būt pamats personas atzīšanai par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un soda noteikšanai. Administratīvā pārkāpuma protokolam un sākotnējam lēmumam, ar kuru persona tiek saukta pie administratīvās atbildības, ir jāsatur skaidrs un nepārprotams personas pieļautā pārkāpuma apraksts un juridiskā kvalifikācija.5 Izskatot administratīvā pārkāpuma lietas, nolēmumā jākonstatē arī pie administratīvās atbildības saucamās personas attieksme pret protokolā aprakstīto pārkāpumu, jāatreferē šīs personas paskaidrojumi, jānorāda pierādījumi, kuri pārkāpumu apstiprina, jāvērtē pie administratīvās atbildības sauktās personas izvirzītās versijas utt.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties