Atsaucoties uz OECD² ģenerālsekretāru A. Gurriju (Angel Gurr’a), "korporatīvās pārvaldības mērķis ir palīdzēt izveidot vidi, kurā valdītu uzticēšanās, caurskatāmība un atbildība, kas nepieciešama ilgtermiņa ieguldījumu, finanšu stabilitātes un godprātīgas komercdarbības veicināšanai, tādējādi atbalstot spēcīgāku izaugsmi un iekļaujošāku sabiedrību".³ Panākot uz labas korporatīvās pārvaldības pamatiem veidotu vidi uzņēmumā, tiek veicināta tā konkurētspēja tirgū, efektivitāte un sekmēta katra uzņēmuma darbība.

Eiropas Komisija (turpmāk – EK) jau vairākus gadus aicina uzlabot uzņēmējdarbības vidi Eiropā.⁴ Tās mērķis ir tiesību un korporatīvās vadības kopumu Eiropas uzņēmumiem, ieguldītājiem un darbiniekiem padarīt modernu, efektīvu un īpaši pielāgotu mūsdienu sabiedrības vajadzībām un mainīgajai ekonomikas videi. EK korporatīvās pārvaldības uzlabošanai un modernizēšanai grozīja grāmatvedības direktīvu,⁵ iekļaujot noteikumus par korporatīvās vadības paziņojumiem, vienkāršoja Otro uzņēmējdarbības tiesību direktīvu,⁶ kā arī Trešo un Sesto direktīvu,⁷ pieņēma direktīvu par akcionāru tiesību izmantošanu⁸ un Desmito uzņēmējdarbības tiesību direktīvu par kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanos,⁹ pieņēma ieteikumus par neatkarīgu direktoru bez izpildpilnvarām lomu un atlīdzības noteikšanu¹⁰ un turpina veikt uzlabojumus un grozījumus regulējumā.

Korporatīvā pārvaldība kā jēdziens tiek interpretēta gan ar dažādu saturu, gan dažādi terminoloģiski apzīmēta, kā, piemēram – "laba pārvaldība", "laba korporatīvā pārvaldība", "daudzlīmeņu pārvaldība", "korporatīvā pārvaldība", "atbilstīga pārvaldība", "globāla pārvaldība" vai "nacionāla pārvaldība". Visplašāk lietotais jēdziens, ko lieto OECD, ir "korporatīvā pārvaldība". Tomēr, arī visi iepriekš minētie termini ir pareizi, jo arī pašam jēdzienam "korporatīvā pārvaldība" nav vienas vienotas, pareizas definīcijas, jo katra starptautiska organizācija, katra valsts un pat indivīds piepilda šo jēdzienu ar konkrētu situācijai atbilstošu saturu.

Viena no visplašāk atzītajām definīcijām ir OECD izvirzītā, kas korporatīvo pārvaldību skaidro kā saikņu kopumu starp uzņēmuma vadību, padomi, akcionāriem un citām ieinteresētajām pusēm. Korporatīvā pārvaldība nodrošina struktūru, kāda nepieciešama, lai noteiktu uzņēmuma mērķus, šo mērķu sasniegšanai izmantojamos līdzekļus un darbības rezultātu pārraudzības kārtību. Labai korporatīvai pārvaldībai jāmotivē padome un uzņēmuma vadība sasniegt tos mērķus, kas atbilst uzņēmuma un tā akcionāru interesēm, un jāsekmē efektīva pārraudzība. Lai gan plaša, arī šī definīcija tomēr neaptver pilnīgi visu korporatīvās pārvaldības būtību. Grūtības noteikt vienu konkrētu definīciju pamatojamas ar to, ka laba korporatīvā pārvaldība aptver daudzus konceptus, idejas un ekonomiskās attiecības un nacionālajā, globālajā, nozaru un korporatīvajā līmenī tās ir atšķirīgas.