Mākslīgā intelekta un uz to bāzēto risinājumu izmantošana tieslietās ir nākamais loģiskais solis pēc digitalizācijas, ņemot vērā elektronisko risinājumu attīstības pakāpi, kā arī mūsdienu datoru jaudas sniegtās iespējas. Plašsaziņas līdzekļu virsrakstos tiek ziņots, ka Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) jau šobrīd tiekot pieņemti nolēmumi, kur soda mēru nosaka mākslīgais intelekts. Faktiski gan jāsecina, ka tiek runāts vai nu par algoritmu izmantošanu lemšanas procesā, vai kāda informācijas apgabala datu apstrādes automatizāciju – daļēju mākslīgo intelektu. Mūsu kaimiņvalsts Igaunija ir skaļi deklarējusi, ka valsts politikas plānošanā kā izaugsmes rīkam ir jāienāk mākslīgajam intelektam – vispirms to iecerēts ieviest maza apmēra tiesas lietās. Igaunija jau tuvākajos gados cer izmantot mākslīgajā intelektā balstītus risinājumus.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.