14. Maijs 2019 /NR. 19 (1077)
Skaidrojumi. Viedokļi
Eiropas Savienības tiesību pārākuma principa attīstība
Andris Vītols
Valsts kancelejas Juridiskā departamenta juriskonsults 

Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesību pārākuma principu Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – EST) noteica jau 1964. gadā ar Costa v. ENEL1 lietu un turpmāk attīstīja ar spriedumiem 1970. gada Internationale Handelsgesellschaft2 un 1977. gada Simmenthal3 lietās. Šie spriedumi lika pamatu visai ES tiesību sistēmai, kādu mēs to pazīstam mūsdienās. Rakstā aplūkota spriedumos minēto atziņu attīstība un mēģināts noskaidrot, vai tiešām šis princips ir spējis saglabāties nemainīgs kopš tā ieviešanas.

Pirms sākt iedziļināties pārākuma principa būtībā, ir jāsaprot un jāņem vērā, ka praksē pastāv divas tā "versijas": vienu pauž EST un institūcijas, bet pie otras pieturas tiesību piemērotāji dalībvalstīs. Pirmā paredz beznosacījumu ES tiesību dominanci jebkādos apstākļos, bez iespējas piemērot jebkādus izņēmumus. Dalībvalstu izpratne savukārt balstās uz gluži pareizo pieņēmumu, ka bez dalībvalstīm nebūtu ES, tātad jebkādi ES noteiktie principi var tikt iedzīvināti praksē tikai un vienīgi caur nacionālo tiesību sistēmu un institūcijām, pār kurām ES iestādēm nav nekādas tiešas teikšanas; dalībvalstu iestāžu akcepts un gatavība sekot institūciju norādījumiem ir obligāts elements, lai tos ieviestu praksē.

Situāciju vēl sarežģītāku padara tas, ka ne visas dalībvalstis šo principu izprot vienoti, tomēr kopīgs elements ir tas, ka pamatojumu ES tiesību pārākuma principam tās meklē savās konstitūcijās, neuzskatot, ka pietiekams pamats būtu vienīgi EST prakse.

ABONĒ 2025.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties