2018. gada nogalē Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – EST) pieņēma spriedumu no pirmā acu uzmetiena šķietami samērā tehniskā un plašākai publikai maz interesējošā nodokļu tiesību lietā C-416/17 Komisija pret Franciju.1 Taču šis spriedums ir ļoti interesants no Eiropas Savienības (turpmāk – ES) institūciju kontroles pār dalībvalstu tiesām skatpunkta, jo ir pirmais, kurā EST ir apmierinājusi Eiropas Komisijas prasību atzīt dalībvalsti par vainīgu ES tiesību pārkāpumā šīs valsts tiesas nevēršanās pie EST pēc prejudiciālā nolēmuma dēļ. Minētās lietas apskats un analīze tad arī ir šā raksta centrā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienāsno 9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
