Kas ir pārkāpuma procedūra

Pārkāpuma procedūras mērķis ir sniegt dalībvalstij ne tikai iespēju izpildīt savus no Eiropas Savienības (turpmāk – Savienība) tiesībām izrietošos pienākumus, piemēram, transponēt direktīvu, ja tā nav transponēta, vai sasniegt direktīvā paredzēto rezultātu, ja tas, transponējot direktīvu, nav sasniegts,³ bet arī aizstāvēties pret Komisijas izvirzītajiem iebildumiem.⁴ Turklāt jāņem vērā, ka dalībvalsts var atzīt/neatzīt pārkāpumu. Tādējādi nav korekti Komisijas ierosināto pārkāpuma procedūru automātiski asociēt ar finansiālām sankcijām, jo tās var noteikt tikai un vienīgi Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – Tiesa), izskatot Komisijas celto prasību pret attiecīgo dalībvalsti.

Tāpat atzīmējams, ka pārkāpuma procedūras iedalās "pēc būtības" un "par nepaziņošanu". Turklāt Komisija var arī kļūdīties savā izpratnē attiecībā uz Savienības tiesību normas pareizu piemērošanu. Piemēram, lietā Komisija/Vācija⁵ Komisija norādīja, ka no Direktīvas 2006/112 132. panta 1. punkta f) apakšpunkta⁶ izrietošais atbrīvojums paredzēts visām neatkarīgo personu grupām, savukārt Tiesa secināja, ka Komisijas norādītā interpretācija ir nepareiza,⁷ jo šāds atbrīvojums pienākas tikai tām neatkarīgo personu grupām, kuru dalībnieki veic darbības sabiedrības interesēs.⁸ Papildus piebilstams, ka tādus pašus secinājumus attiecībā uz Direktīvas 2006/112 132. panta 1. punkta f) apakšpunktu Tiesa izteica lietās Aviva⁹ un DNB Banka.¹⁰ Tādējādi, kā redzams, Komisija var arī kļūdīties, ierosinot pret dalībvalsti pārkāpumu procedūru saistībā ar Savienības tiesību normas pareizu piemērošanu, tomēr tikai Tiesa var sniegt pareizu Savienības tiesību normas interpretāciju.

Komisija, ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (turpmāk – LES) 17.