14. Maijs 2019 /NR. 19 (1077)
Skaidrojumi. Viedokļi
Pakalpojumu sniegšanas brīvības transformācija
Māris Brizgo
Advokātu biroja "Ellex Kļaviņš" asociētais partneris 

Eiropas Ekonomiskās Kopienas rašanās pirmsākumos un Eiropas Savienības (turpmāk – ES) veidošanās laikos visas četras aprites brīvības nebija uzreiz saskaņotas dalībvalstu starpā, to saturs bija ļoti lakonisks un vispārīgs – tik daudz, cik bija pateikts dažos Eiropas Ekonomiskās Kopienas un ES dibināšanas līgumu pantos. Liela loma šo tiesību satura piepildīšanā bija Eiropas Savienības Tiesai (turpmāk – EST), kas, pamatojoties uz prejudiciālo nolēmuma procedūru un pateicoties daudzām jaunām tiesu lietām no dalībvalstu tiesām, aktīvi nodarbojās ar tiesību tālākveidošanu un būtiski ietekmēja ES ekonomisko vidi.

Jebkuras tiesību sistēmas mērķis ir arvien skaidrāk noteikt tiesību aktu saturu, lai tiesību piemērotājiem būtu pietiekami saprotamas to tiesības un pienākumi. ES tiesību regulējums, kas balstās uz EST precedentu nolēmumiem, nav piemērots un atbilstošs kontinentālajai tiesību sistēmai, tāpēc direktīvu vai regulu pieņemšana ES institūcijās, lai precīzi noteiktu visas minētās četras aprites brīvības, bija tikai laika jautājums. Tas attiecās arī uz pakalpojumu sniegšanas brīvību, kuras saturu līdz 2006. gadam, kad tika pieņemta Pakalpojumu direktīva,1 lielā mērā noteica EST spriedumi. Rakstā tiks skaidrots, kā pakalpojumu sniegšanas brīvība veidojās EST ietekmē un kā tā tika modificēta pēc Pakalpojumu direktīvas apstiprināšanas.

 

Pakalpojumu sniegšanas brīvība: līguma panti

Pašlaik pakalpojumu sniegšanas brīvību regulē Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) 56. pants: "Kā paredz še turpmāk izklāstītie noteikumi, Savienībā aizliedz pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežojumus to dalībvalstu pilsoņiem, kas veic uzņēmējdarbību kādā dalībvalstī, bet sniedz pakalpojumus citas dalībvalsts personai."

Savukārt LESD 57. pants papildina: "Pakalpojumus uzskata par "pakalpojumiem" Līgumu nozīmē, ja tos parasti sniedz par atlīdzību, ciktāl uz tiem neattiecas noteikumi par preču, kapitāla un personu brīvu apriti.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties