18. Jūnijs 2019 /NR. 24 (1082)
Atsaucoties uz publicēto
Vai ir pieļaujamas ex parte sarunas jau izskatītā lietā, un vai tās var "organizēt" ar oficiālu iesniegumu tiesā?
12
Normunds Šlitke
Zvērināts advokāts 

2019. gada 4. jūnija "Jurista Vārda" laidienā Nr. 22 (1080) publicēts Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētāja Aigara Strupiša raksts "Ex parte un advokātu iesniegumi". Šai rakstā ir uzdots, manuprāt, nekorekts un tendenciozs jeb faktiski retorisks jautājums: "Kā jūs justos un ko teiktu, ja jūs būtu atbildētāji lietā un uzzinātu, ka prasītājs ir aci pret aci ticies ar Augstākās tiesas tiesnešiem, lai apspriestu jautājumus, no kuriem ir atkarīgs jūsu lietas iznākums?" Pirms dot savu viennozīmīgo atbildi "Slikti!", aicinu izvērtēt lietas faktiskos apstākļus no cita skatpunkta.

2018. gada 27. jūnijā Augstākās tiesas Civillietu departaments, skatot lietu paplašinātā deviņu senatoru sastāvā, pasludināja spriedumu lietā Nr. SKC-5/2018. Tai pašā dienā un divas dienas vēlāk, proti, 2018. gada 27. jūnijā un 29. jūnijā, četri no deviņiem spriedumu parakstījušiem senatoriem sagatavoja un parakstīja savas atsevišķās domas sprieduma sakarā. Vienlaikus, lai arī spriedums, mazākais – daļā par pievienotās vērtības likuma normu piemērošanu zemes piespiedu nomai, ir juridiskajai metodoloģijai pirmšķietami klaji neatbilstošs (pretēji atsevišķu senatoru sagatavotajām juridiski kvalitatīvajām atsevišķajām domām šā spieduma sakarā), jau nākamajā dienā, proti, 2018. gada 28. jūnijā, daži senatori, kuri bija paziņojuši savas atsevišķās domas,1 rīcības sēdē balsoja par lēmumu atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību identiskā lietā.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
12 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
nezinitis
21. Jūnijs 2019 / 14:33
0
ATBILDĒT
Šodien AT judikatūrā publicēts vismaz viens ārkārtīgi pozitīvs spriedums - Senāta 30.maija spriedums lietā Nr.SKC-104/2019 (C30524615)
Normunds Šlitke > nezinitis
21. Jūnijs 2019 / 15:41
3
ATBILDĒT
Domāju, ka par Senāta 30.maija spriedumu lietā Nr.SKC-104/2019 (C30524615) vēl daudz šķēpu tiks lauzti. Lai piemērotu Komerclikuma 406. pantu, Senātam vispirms ir jāveic Komerclikuma 388. panta interpretācija, iespējams, ir jāvērtē un jāpamato, vai ir konstatējams likuma robs un vai uz komercdarījumiem attiecināmo regulējumu ir pamats attiecināt arī uz saistībām, kas radušās uz likuma pamata. Šādas izvērstas analīzes spriedumā lietā Nr. SKC-104/2019 nav. Spriedums acīmredzami pārsniedz likuma vārdiskā teksta robežas, šajā gadījumā ir pamats runāt par tiesnešu tiesībām – jauna regulējuma radīšanu, kas ir pieļaujams tikai tad, ja tas tiek atbilstoši pamatots. Tomēr šis spriedums, gluži pretēji, vispār nesatur tiesību normu interpretāciju vai analīzi un ir pamatots tikai ar Tieslietu ministrijas interneta mājas lapā publicētu viedokli un vienu selektīvi izvēlētu rakstu “Jurista Vārdā”, kļūdaini kvalificējot to kā tiesību doktrīnu, jo tikai zinātniskās izpētes metodēm atbilstošas publikācijas var dot nozīmīgu ieguldījumu tiesību piemērošanas praksē, skat. I.Bičkovičs, K. Strada-Rozenberga, LU 2014. (turklāt ignorējot atbildes rakstus, kuros pausts klaji atšķirīgs viedoklis),kā arī judikatūru šajā jautājumā
SKC-40/2016 – Senatori Garda, Bisters un Zāģere:
"Konkrētajā gadījumā starp pusēm pastāv zemes piespiedu nomas tiesiskās attiecības. Tas nozīmē, ka nomas attiecībām ir piespiedu raksturs, jo tās pastāv neatkarīgi no zemes īpašnieka gribas, proti, zemes īpašnieka tiesības brīvi rīkoties ar savu īpašumu ierobežo speciālās tiesību normas.

Tādējādi uz likuma pamata pastāvošas nomas tiesiskās attiecības nevar kvalificēt kā komercdarījumu. Faktiski šādā situācijā atlīdzība nomas maksas veidā pēc juridiskās dabas pielīdzināma maksājumam par zemes īpašuma tiesību aprobežojumu."

SKC-198/2016 – Senatori Keišs, Jonikāns un Vītola:
Aplūkojamā gadījumā starp pusēm pastāvošajām zemes nomas tiesiskajām attiecībām ir piespiedu raksturs, jo tās pastāv neatkarīgi no viņu gribas.

Tādējādi uz likuma pamata pastāvošās zemes nomas tiesiskās attiecības [..] nevar kvalificēt kā darījumu un tām, pretēji apelācijas instances tiesas spriedumā apgalvotajam, nav konstatējamas komercdarījuma pazīmes.

SKC-349/2016 – Senatori Pētersone, Čerņavska un Maksimovs:
Civillikuma 1404.pants noteic, ka katrā tiesiskā darījumā jāņem vērā dalībnieki, priekšmets, gribas izteikums, sastāvdaļas un forma, un arī Civillikuma 1427.pants paredz, ka pie tiesiska darījuma būtības pieder tā taisītāja gribas izteikums, bet divpusējā [..] darījumā vajadzīga [abu] tā dalībnieku saskanīgs gribas izteikums. Tātad tiesiska darījuma obligāta pazīme ir tās dalībnieku gribas izteikums. Arī tiesību doktrīnā atzīts, ka darījums nevar notikt bez tā dalībnieku gribas vai pretēji gribai (sk. Latvijas Republikas Civillikuma komentāri: Ceturtā daļa., 37.lpp.). Tāpat jāievēro Civillikuma 1533.pants.
Tādējādi uz likuma pamata pastāvošas zemes (piespiedu) nomas tiesiskās attiecības nevar kvalificēt kā darījumu.
Jurčiks > Normunds Šlitke
22. Jūnijs 2019 / 18:08
3
ATBILDĒT
Nu atzīsti, Šlitke, ka pakāsi lietu. Nē, vēl jātaisnojas, ka nav viennozīmīgi utt. Visiem viss ir skaidrs, izņemot tevi...
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 9
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties