Trauksmes cēlēja ziņojuma mērķis ir novērst pārkāpumu, veicināt tiesiskumu un noteiktu neatbilstību izskaušanu organizācijā, valstī un sabiedrībā. Tikai rūpīgas un atbildīgas trauksmes cēlēju ziņojumu izskatīšanas rezultātā tiks veicināta sabiedriskā doma, ka trauksmes celšana ir demokrātiski atbildīga rīcība, motivējot un iedrošinot labā ticībā celt trauksmi par pārkāpumiem, kas var kaitēt sabiedrības interesēm.

Trauksmes celšana ir kā savlaicīgs signāls, lai novērstu kaitējumu, kā arī lai atklātu pārkāpumu, kas varētu palikt nepamanīts.²

Arī tiesu praksē atzīts, ka ziņošana par pārkāpumiem ir vērsta uz visas sabiedrības būtiskas intereses – tiesiskuma nodrošināšanas – aizsardzību, jo, lai pārkāpumi vai noziedzīgi nodarījumi nenotiktu, ir vajadzīgas personas, kuras atklāj un ar faktiem pamato, ka ir noticis tiesību pārkāpums.³

Latvijā ir stājies spēkā jauns normatīvais akts, taču ir izstrādāta arī jauna Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem (turpmāk – direktīvas projekts). 2018. gada aprīlī Eiropas Komisija publicēja pirmo direktīvas projektu,⁴ bet 2019. gada 16. aprīlī Eiropas Parlaments direktīvas projektu pieņēma.⁵ Direktīvas mērķis ir stiprināt Eiropas Savienības tiesību aktu un politiku izpildi konkrētās jomās, nosakot kopīgus minimālos standartus, kas paredz augstu aizsardzības līmeni tām personām, kuras ziņo par pārkāpumiem.⁶ Pēc direktīvas projekta apstiprināšanas un stāšanās spēkā visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, arī Latvijai, tiks doti divi gadi tās transponēšanai nacionālajos normatīvajos aktos. Vienlaikus jānorāda, ka jau tagad Trauksmes celšanas likumā ietvertais regulējums lielā daļā būtisku aspektu ir saskanīgs ar direktīvas projektu.

Trauksmes celšanas likuma izstrādē tika vērtēts citu valstu līdzīgs tiesiskais regulējums un tā piemērošanas pieredze, it īpaši ASV, Nīderlandē, Francijā, Īrijā un Lielbritānijā.⁷

Trauksmes cēlējs

Iesniegumu likuma mērķis ir veicināt privātpersonas līdzdalību valsts pārvaldē. Iesniegums var būt gan sūdzība, gan priekšlikums, gan lūgums, un tas var attiekties gan uz personiskajām, gan sabiedriskajām interesēm,⁸ savukārt trauksme tiek celta par darba vidē novērotu sabiedrības interešu apdraudējumu. Trauksmes celšanas mērķis nav saņemt atbildi pēc būtības, bet gan raksturo personas tiesības informēt par darba vidē novērotu iespējamu pārkāpumu un saņemt aizsardzību pret tās tiesību vai tiesisko interešu aizskārumu, ja celtās trauksmes dēļ tāds rodas.

Trauksme tiek celta, ja noticis kāds sabiedriski nozīmīgs pārkāpums un tā dēļ var tikt apdraudēta vai ir apdraudēta kāda sabiedrības daļa. Tādēļ ziņošana tikai par personīgu interešu aizskārumu nav uzskatāma par trauksmes celšanu. Lai veicinātu izpratni par trauksmes celšanas būtību, likuma 3. panta pirmajā daļā ir norādīti pārkāpumi, par kuriem var celt trauksmi, taču jāņem vērā, ka šis uzskaitījums nav pilnīgs.